Plānot nākotni neprotu un man arī ne īpaši labi sanāk. Jo bļin nekad jau es neko nevaru paredzēt. Patīk man paredzēt. Paredzēt nozīmē justies drošam. Savukārt ja es izvirzu mērķus un maksimāli dzīvoju tagadnē, 24 stundas daru visu rūpīgi lai mērķim pietuvotos, bet nepārpùloties, neiespringstot un ieslēdzot teiksim tā veselīgo pohujismu- kā būs tā būs.... viss kaut kā labāk sanāk... šodien patika uz sev skatīties spogulī. Patika nelielais rezultāts... patika ka nervi nedaudz mazāk saspringti... patika gluži netīšām kādam pasmieties par muļķīgu joku...patika sāta sajūta no ēdiena... gluži vienkārši jāmācās vairāk "tvert mirklis"