Un ko ar to gribu pateikt. Man šķiet ka šitādus cilvēkus satiek uz mūžu un vienreiz mūžā. Vai Es nenožēloju ka sāku kost un tas neizvērtās par attiecībām ??? Nezinu. Mums vis bija brīvi. Es laiku pa laikam sevi šaustu. Un domāju Es Taču ar viņu bùtu laimìgs. Bet jàatceras ka mēs nedzīvojàm kopā ikdenà. Arì viņa ir neirotiķe. Un kas to lai zin beigās tas pārvērstos naidā un viens otru traku padarītu. Bet tas ir cilvēks kurš lika tik ļoti apdomāt savu dzīvi. Izjùtu pateicības jūtas vienkārši par viņas eksistenci.