Tikko pamodos no dīvaina sapņa. Es ievācos komunālajā dzīvoklī, bet ne tādā parastā, bet milzīgā mājā un viņa ir sasaistīta ar dabu ar kaut kādiem kabeļiem pieslēgta pie milzīga koka. Mēs vienā izstabā dzīvojam trīs čaļi. Saspiesti ne. Bet nē mūsu istaba ir milzīga halle. Un caur viņu tek strautiņš. Viens no džekiem savu personīgo telpu atradis treilerī, kas arī atrodas Mūsu "istabā". Otram čalim ir tāda kā milzīga bērnu gulta ar redelēm, kur atrodas viņa pasaule, guļasvieta, labtops, giča. Man tiek piešķira Milllzīga masīvkoka gulta un masīvkoka skspis. Un tā ir tikai viena istaba dzīvoklī un dzīvoklis ir lielā mājā. Bet samērā krāšņā celtnē. Ķipa baroks varbūt jūgenstils es nezinu jo nēsmu iaglītots šajā jomā. Bet ēka ir zaļgana un sūnàn pārklāta, vide ir mežš.. bet pilsēta, nē ciemats... mežš ir milzīgs koki ir daudz lielāki par māju. Es esmu atvedis savas mantas un mani iepazīstina ar apkārtni un kaimiņiem, dzīvokļa biedriem. Man uzmanību pievērš skaista meitene. Neatceros kā izskatas. Bet īsus džinsu šortiņus atceros. Atmosfēra ir forša. Ir tāda kā sālsmaize un sapazīšanās ar jauno vidi. Tiek pīpēta zāle. Te ir arī internets. Tiek runāts par palìdzēšanu man iekārtoties. Meitene džinsu šortos visu laiku flirtē ar mani. Un izklausās gudra. Un tad es pamodos. Man bija tikkk interesanti. Likās esmu paradìzē. Interesanti. Man ir interesanti priekšstati par vidi un apstākļiem kur jūtos labi.