Es nezinu, kā tas nākas. Bet šodien man dzīvot patīk. Nenosaukt to gluŽi par baisu dzīvesprieku. Bettt man makā pēdējie 20 eiriki, puse jāatdod par zīmēšanas nodarbību un 15itajā tik citas naudas un sāku domāt ko ēdīšu, ko pīpēšu, un telefonreiķins nesamaksāts...nu neko. Ne pirmā reize, aizņemšos, kko izdomāšu. Nospriežu pofig un hujāriju tādā pofigā pa dzīvi tālāk. A te hujakš zvana telefons. Hujakš čoma bračka. Šis tāds: ko dari rīt, parīt ? Es tāds: nu ķipa brīvs man nàkamā maiņa tik sestdien. A ko ķipa vajag ? šis tāds: aij Te viens dzīvoklis jāsāgatavo krāsošanai, nu negribi to izdarīt, piķis hujo majo caur mani, tu taču zini... Es tāds: Nu davai. Sazvons tad.

Nu jā. Es esmu interesants gadījums. Man Ļoti vienmēr ir haļavas ja nedzeru. Kad dzēru vienīgā haļava bija tā ka dzīvs paliku.
Nu jā man likās ka tūlīt bez piķa palikšu. Un vismaz ar kautkādu iztikas minimumu tās pāris dienas man haltūres nodrošinās.