Skatīties yūtubos muļķības. Ietīties segā. Dzert zāļu tējas. Moments kad smadzenes atslābst. Tu jūti kad viss būs labi. Bet šodien vēl nē. Šodien vari atļauties saviem nerviem atpūsties un īpaši nedomāt. Kaut kāda pateicības sajūta, ka pārāk lielas ziepes nav ievārītas. Bet protams nelieli pašpārmetumi sev. Tiek ēsti čipši un visādi sāļumi. Vēl tik kādu kuram pačīkstēt. Kādu siltu ķermeni blakus, kurš pasaka, man tevis žēl un uķi puķi... un tad, un tad var atkal mēģināt dzīvot...
Visvairāk jau ir skaidrs, ka nekas jau nav noticis. Tik tā uztvere gan ir tāda. Saasināta. Visi jutekļi un nervi kliedz pēc mieriņa... Kaut ko Es darīju nepareizi, pa strauju, pa lepnu grābu sev to dzīvi, sev visu