altruisma akadēmija / ieskrēju pačīkstēt
Jaunākais
28.7.17 18:14
turpinu savus randiņu un pieķeršanās materiālus pārvērtēt viņu spējās mani lasīt. liekas, ka vienmēr uzreiz dodu gana informācijas sapratnei, ka ar mani nestrādā kaut kādi "delikāti", "taktiski" sūdi. ka ar mani jārunā tiešā tekstā (autisma spektrs, jā), lai ar savu pielaidību un pieķeršanos nesapišos sajūtās, un nenopsihoju brīdī, kad perfektā intuīcija salīmē kopā detaļas par to, kas patiesībā notiek. man nepatīk spekulēt ar to, ko jūtu un nojaušu, kamēr neesmu saņēmusi apstiprinājumu. bet laikam nekā citādāk, būs jāmācās, ja negribu, lai vēl kādas miljons reizes no kājām noslauka tie mana "runātīgā" un jūtīgā tipa pārstāvji, kurus pamanos atrast. eeh, fuck. let me just happily get shitfaced and forget, yes. god bless MeinKamp666.
14.1.17 14:06 - heavenly way recoil
spīts ir tik karsts, skaists un kaisls motivators - varētu turpināt sapīties kaut kādās iemīlēšanās muļķībās kaut tikai tāpēc, lai ātrāk apjaustu, kā neatmaigt, kā nodefinēt to core sevi starp visām manām sejām, kā kļūt par grand prix egoisti, bļeģ!
11.1.17 22:43
nejēdzīgi un 0% ražīgi, toties terapeitiski pavadīta laika ideja numero uno; īpaši reizēm, kad vajag beigt ienīst sevi - put a shitload of makeup on until a point you don't recognize yourself, then blame it on that cunt
28.12.16 01:06 - beautiful fucking headfuck things
cik ilgam laikam būs jāpaiet un cik kakli jānolauž, lai beigtu īdēt un lieki sāpēt un atvainoties par to, kas esmu, ko palēnām pāraugu?
bet nu rilī, if you can't handle my nutjobness or fancy anyone better, tell me that and let me be free. guilt-trippers, however, are welcome to go eat some dick. that ain't no sexy kind of torture.
Līva atgādināja - dzīvei jēgu vairs neražo.
23.11.16 14:27
tas, ka nedomāju, ko runāju, galīgi nav jaunums. slimīgi daudz dzīvojos savā galvā, bet joprojām nedomāju. taču kas ellē ir tas, kas jau tik ātri no manis izvilcis tādas riebīgas remarkas? ne-no-kurienes zem paklājiņa iedirsienu. ai, skaidrojumus atradu visādus, bet tās jau tāpat tikai atmaskas.
paldies, dzīve, ka noliki blakus tādu, kas vismaz pasaka visus tos stfu un who are you, tā vietā, lai rūgtu pavisam klusējot. jo atslābstot laužas ārā that pushy douche part o' me. pēkšņi nepazīstu to cilvēku manī, kam gribās nevis apbrīnot un, pēc lūguma, palīdzēt aplaistīt otra dobītes, bet pašiedvesmā pārstādīt un asi komentēt no ainaviskā viedokļa. ne tev zaļie pirkstiņi, ne tu ainavu arhitekts - calm ur fooken tits and never take anything for granted, yo.
25.10.16 23:22 - we're the worst
tā jau ir - lai neizmežģītu smadzeni, tas arī ir labākais, ko mazgadīgie mēs vispār varam sadarīt. vienkārši būt blakus, censties nepielikt tam birkas un neaizdirst viens otram dzīves.
viņš jautāja, vai mani aizvaino ideja nemarķēt mūsu statusu, un - nē, nepavisam. tas tikai nozīmē citādāku brīvību un citādāku pieslīpēšanos. vairāk prieks, jo vajadzētu būt grūtāk pazaudēt sevi, apkārtesošos un līst zem tupelēm. mazāk pienākuma izpatikt, ēst no rociņas. vairāk pie sevis paturētu pārcukurotu komplimentu un mīļvārdu, kas, skaļi neizteikti, ilgāk ļaus nēsāt līdz mirklīguma maģiju. ā, gan jau arī vairāk činkstēšanas un šņurkāšanās uz citiem stipriem pleciem (jo mašīnas, kurā nakts vidū, kraujas malā paraudāt, spēlējot telefonā čūskiņu, man nav). diving head first, yeah.
30.9.16 10:55
patlaban līdz galam neizšķirt - esmu pieradusi pie savas sejas un uzaudzējusi nedaudz pašapziņas ādas sirsnīgu draudziņu vai substanču dēļ, bet nu pretenziju man tiktāl nav, sajūta faking fantastiska. kules gan tukšas un sober october pienācis vēja spārniem, tā kā bindžs ir cauri un varbūt tikšu arī pie atbildēm. cerams, viņas nesāpēs.
bet arī - fuck, vecīt, vai tad ir, kam īsti sāpēt? pat ja tās ir substances, ne skaistās dvēsles kaimiņos - tā ir tikai jauna perspektīva pašai par sevi un spējām. un tā jau ir, ka pinos visādās situācijās bez parastās standarta atbildes, bet tajā pat laikā jau D teicu - manuprāt, nav obligāti jādod vaļā pilni uguņi, ja pietiek taču arī vienkārši ar sajūtu, ka šķiltavas kabatā. un arī ja būs jāpārskata kāda komunikācija griezumā bez vielām - domas ko šķipelēt būs. kas nozīmē, ka tuvākajā laikā nevajadzēs piedomāt sev problēmas tāpēc, ka garlaicīgi.
smaidīgāka un jau ierasti - viegli bezatbildīga, gāžu tālāk. YES.
30.9.16 03:23 - crywank
manas mokas trīc
esmu divstobrene
stutēdama mūžību
6.9.16 12:50 - nopūšos/atpūšos
citreiz vismaz sanāk laikus noreaģēt un ar operatīvu parunāšanos aši noskrāpēt to sirsniņā saziedējušo pelējumu.
5.8.16 13:14 - ana / sacred golden duck
Koala Ranters
Karate As Lorn
Areal Ark Tons
Areal Ska Torn
Area Nark Lost
El Anorak Star
Anal Ark Store
Anal Ear Stork
Anal Ska Retro
Anal Soar Trek
Astral Ark One
Satan Ark Lore
Satan Roar Elk
Lake Arson Art
Korea Snarl At
Ale Nark Taros
13.5.16 17:33
pa reizei mēdzam ar priekšnieku sirsnīgāk parunāties un pēdējā no tādām reizēm izstāstīju, ka dzeru antidepresantus. lielākajai tiesai tas šķiet milzīgs bieds un liek barot dzīvesgudrības par to, kā un kāpēc neķerties pie medikamentiem. no viņa puses sekoja stāsts, kā viņa alkohola un ballīšu bindžošanā pazudušais draugs vienkārši izravēja savu apkārtējo rindas līdz minimumam, praktiski pazūdot no sabiedrības un veiksmīgi savācot savu sūdu kopā - nekas pārsteidzošs, nedzirdēts. bet sirdi plosošs gan - tajā ziņā, ka par stāstu paldies pateicu, bet ne to, ka pati vien esmu sev un citiem spožākais trigercilvēks, no kura tikt vaļā. tagad pat ar reāliem piemēriem, kurus man ir jārespektē un jāapskauž.
16.11.15 06:15
ciba on hold. lasīšu Jūs ziņu portālu vietā un pati turpināšu tad, kad spēšu uzrakstīt kaut ko, kas nebūs par manu apjukumu un histērismu.
also, vēl nekad neesmu izjutusi lielāku nožēlu par pamesto pirmo studiju mēģinājumu - šobrīd tā varētu būt tieši tā liktenīgā prasme, kas padarītu mani par kaut ko sabiedrībai noderīgu un ļautu darīt vairāk par bīšanos.
12.11.15 14:12 - tikai gribējās šito nekrāt
kas mani varētu izārstēt no tā neērtāko rakstura iezīmju topa pārstāvja - manu apsēstību spējuma un īslaicīguma, es tiešām nezinu.
šajā gadījumā to jaunos augstumos paceļ saistība ar tēmu, par kuru, nosacīta veselā saprāta saglabāšanas nolūkos, konstanti sev meloju - romantiskas dabas interesēm.
apzinos, cik ļoti man nepietiek garīgo resursu to pilnvērtīgai attīstīšanai. slīcinu visas sekojošās sajūtas atmiņās par tā nepraktiskumu un dzīvsudrabīgo dabu, bet nu iedod man tikai to pirkstiņu.. pamētājies ar nevajadzīgu pieklājību un iededz mani atkal, man vajg tik maz.
nu cilvēcīgi tērēt laiku satraukumam par iepazīšanos, bet cauri spīd tas, kā es zem tā sedziņas cenšos pagrūst patiesos gļukus.
to, kā nahrenizācija ir priekšnoteikums funkcionālām attiecībām un personiskai mērķ-orientētībai. rezultātā sajūtos absolūti neseksīgi nepašpārliecināta. fuck.
vismaz līdz detaļām izprātoju, kas man todien būs mugurā, un vakara meikaps gan jau būs džointa formas, tā kā vienmuļi mums neies. bet derētu atrast kautkādu stratēģiju sava sūda savākšanai kopā, lai reizi par reizēm beigtu sevi pasniegt kā clingy&mushy&ghostable.
8.10.15 04:39
nu labi, bet patīk jau arī pārspilgtināt.
jo nav draņķīgi. ar visiem neapejamajiem bezatbildības uzliesmojumiem, ir pietiekami dzestrs, lai būtu pareizais laiks visam tam Slowdive, Boards of Canada, mīļākās šalles izmazgāšanai un principā - čiekuram.
un tie, ar kuriem sen neesmu saostījusies, viens pēc otra saka jā pusdienu plāniem.
oh-so wanna-be grown-up.
un trijnieksmaidiņu haikas.
5.10.15 03:25
satura jau sen netrūkst, struktūras gan līdz nāvei
un saujas precīza aprēķina, lai beigtu gaidīt uz tiem, kam no manis kaut ko vajag - tā vietā pasakoties, kas neprasot devuši
3.10.15 14:16
altruisma akadēmija, ha. more like where to thrift shop for the cheapest thrills.
mūža miegs šodien liekās daiļākā vārdu kombinācija pasaulē.
21.7.15 18:10 - pašaujot vaļā, vai tu tuvojies sev?
savdabīgi te mums iet. nedēļu sākumi joprojām šauj jaudīgāk par nogalēm (kas liek mēģināt tikt atpakaļ pie vīkendiem letes otrā pusē). raudu tik pat bieži (un tik pat savādu iemeslu vandīta). ja poha, tad vismaz leģendāra (jo, lalalā, viskijs un torpēda taču mīl viens otru). ja detoksikācija, tad ar dienu pārtiekot vien no mellenēm/zemenēm/ķiršiem/avenēm/nikotīna (un pēc tā visa - daydrinking maratons joprojām ir absolūti aktuāls events). cilvēki turpina ņirbēt, rasties, vienoties. un dažu tādu ņirboņu rezultātā rādās, ka šovakar izvējoties tikšu ne es vien, bet arī jau trešo gadu novārtā atstātais saksis. krāsaini, smuki. nevaru sagaidīt, kas tad ir tas nākamais vilnis, kura briešanu ilustrē visi šie krikumi.
10.6.15 16:25
kārtējais sirdsmīļais brīdis cilvēku vērošanai - kad pirmās karstāk sildošās dienas liek autovadītājiem atvērt priekšējos logus un, ja ne uzpīpēt, tad pretoties liderīgā vēja (vējoņa, lel) glāstiem un čukstiem uzbombīt skaļāk savu svelmes saundtreku gan jābūt gana grūti. ja man būtu tačka, tad mans džems noteikti būtu Dons Maklīns.
12.5.15 06:27
fak jā, sapratu. nu, esmu, esmu fake. jo, kaut gan vairs neatminos mirkli, kurā jebkāda veida izcilība beidza būt par mērķi, man visam vienmēr ir vajadzīgi melnraksti un parastais zīmulis. tieši un pārnesti. trūkst drošas rokas. gribās kaut ko vienmēr piekoriģēt (krāpties?). tā, it kā es nezinātu, ka beigās visu vēl vairāk sadirsīšu, vai, piemēram, iešu pagalmā pie miskastēm sadedzināt svaigi aprakstītu papīra lapu sauju. visai ticami, ka tā pati izcelsme varētu būt manai apnicīgajai spējai n-tās reizes galvā izspēlēt pagātni un meklēt tai alternatīvus scenārijus.
sešos no rīta migā ieskatās smeldzīga saule, es atveru slēģus spirgtumam un tūdaļ mēģināšu uzrakstīt lakonisku zīmīti, kura nonāks pie adresāta gadījumā, ja būšu apmierināta ar to, ko būšu uzrakstījusi te un tagad, impulsīvā tintē. progress, lol.
26.4.15 20:42
un ar to atvērtā loga sezona arī ir sākusies! uz nedēļas vidu uzpucēs logus un tad būs pavasaris arī midziņā. lapu dinamīts sprāgst un tūlīt smaržos pēc dzeltena, kā gadu vai divus atpakaļ pierakstīju.
Upd: uzpucēt virsmas, kurām pienākās būt caurspīdīgām, ir kind of magical. uzreiz atminējos domu notīrīt logu rāmjus no tās nolupušās krāsas, tagad atliek tikai nenobīties no idejas piselīguma un nevērtīguma ilgtermiņā