__________________

Svētdien gadījās, ka bijām netālu no zinātņu akadēmijas,
tā kā ap to pulcējās daudz vecu nūģu ar dīvainām piespraudītēm (laikam
svinēja krāsainā TV jubileju), izdomājām, ka ir perfekts laiks, lai ielavītos iekšā ( KĀ LAPSĀM VISU KŪTĪ!) un starp to haosu (t.i. nūģu izvirtībām) nemanītiem tikt uz augšējo stāvu..ak  kur visa pasaule liekas
..it kā tā būtu 16 stāvus .. zemāk.. kā to daži labi pieredzējušie zin stāstīt (pa nakti murgojot un raudot)
no way,
uz augšu visas ejas, diemžēl, bija slēgtas, bet tikām
līdz konferenču zālei, kura, starp citu, izskatījās zajebis kruti, ar lielām lampā, rotājumiem, gleznām un..ēm kur es paliku?

Right, tātad nonācām līdz zālei, kurā sēdēja kādas 50 tantes un 10 onkuļi,
it kā viss normāli, NOT,
priekšā uz skatuves uz muguras gulēja viena tante (gan jau, ka prostitīte) un šūpoja kailas (JĀ, KAILAZ!!1) pēdas, kamēr ap viņu stāvēja vesels bars ar dīvainajiem laužiem un ik pa brīdim viņu bakstīja, kutināja pēdas un visādi pētijā, arī ķiķināja,
I shit u not, nigga, mēs kādas 4min tur stāvējām un nesapratām,
kas pie velna tur notiek, līdz sapratām, ka neko tā arī nesapratīsim,
vienozīmīgi, sirreālākais moments šomēnes.

Vēl jāpiemin, ka 15 stāvā (tā vēstij satura rādītājs, līdz
ar garantijas termiņu un konservantu sarakstu) atrodās venstspils augstkola (major wtf!?),
jā varu derēt, ka tur ir portāls, kas izved tevi pa taisno uz venstipli.

Eniivei, lai saudzētu mūsu veselo saprātu, pametām šo absurdo zāli un devāmies prom, kur vestibilā mūs
pārķēra dežurante, kas laikam pamanīja, ka mēs esam pārāk kruti,
lai iederētos starp visiem trakajiem kāju kutinātājiem un citiem
nezvēriem, dialogos risinājās sekojoš:

Dežurante: Turists, yes? Here to see da panorama?!
Mēs: EMm yes, nē, jā..laikam (mēs zinājām, ka katra nepareizā atbilde mums varētu maksātu mūsu dzīvību, tādēļ, vārdus izvēlējāmies ļoti rūpīgi)
Dežurante: Come come.
Mēs: .. (saskatāmies un tipa wtflol, sekojam ārzemnieku raganai, kas nez
kāpēc ir ieperinājusies sirreālisma akadēmijā)
Dežurante: 2 lats, yes?
Mēs: Oi, nē, ziniet mē-
Dežurante: Students, yes? ONE-FIFTY!
Mēs: Yes, no, Nē, paldies!

e'nuff is e'nuff, we had it with those motherfucking nerds in da
motherfucking zinātņu akadēmija.


Šis baisais monuments, kas plašākai sabiedrībai ir zināms
kā zinātņu akadēmija, bet šaurākai un visnotāl izglītotākai kā ļaunuma akadēmija bija jāpamet ASAP,
jo dziļi sirdīs mēs zinājām, ka kuru katru mirkli, šis briesmīgais veidojums uzsūks sevī visu šo nožēlojamo cilvēku tumšās dvēseles, tādējādi
transformējoties par melnu trīstūrveidīgu obelisku, kas sevi projecētu pagātnē un nākotnē vienlaicīgi,
vispirms, lai radītu pirmatnējiem cilvēkiem iedomu par varenību,
lai dotu ambīcijas iekarot ar vien jaunus un jaunus plašumus,
un tad, nākotnē, kad šis obelisks tiktu atrasts uz mēness,
ar radioviļņu palīdzību novirzītu nākotnes cilvēkus uz jupīteru un no turienes ārpus visuma robežām, laika un bezgalības!

So mēs skrējām, ak mēs skrējam vaimanādami.