__________________

wīi, pēc putniņa izklausās.

Esmu dzirdējusi, kā žurka dzied. Un tā gan visai dīvaina skaņa, savā ziņā neomolīga.

Nu vismaz mājas žurka, ko tur būrītī. Man un brālim sen sen bija tādas. Ne vienlaicīgi, bet viena aiz otras. Un abām bija tā, ka ļoti patika paskrieties pa istabu. Un patika, ka pakasa aiz austiņas un tā. Un dažkārt, kad viņas bija tādas samīļotas, un izskrējušās, un atrada kādu vietiņi, kur forši nomesties, tad tā sedēja, un izskatījās baigi apmierinātas, un tā jocīgi klusiņām pīkstēja, bet ne tā kā pīkst, un vienlaicīgi klabināja, šņakstināja zobus. Tad mēs teicām, ka "dzied". :))

Tas tāpat kā kaķi baigi jocīgi ņerkst un klabina zobus. Ļoti dīvaina skaņa, kas tiem, kam liekas, ka kaķi saka tikai "mur" un "ņau" ir šoks. Tikai kaķi parasti to dara, kad dusmojas uz stulbajiem putniem, nevis, kad ir apmierināti ar dzīvi, un murrā (arī katrs savādāk, piem., viena no mūsu meitenēm vairāk tā kā sursina)...

Ja var ticēt teorijai (kura pat esot pierādīta), ka cilvēki evolūcijas gaitā smieties un smaidīt iemācījušies kā reiz no dzīvniekiem, tad šis nav nekāds brīnums un, ļoti iespējams, ka kaut kādā veidā smejas visi dzīvnieki.

Bet jauki žurki, paties. Man patikt. :)

es tev parādīšu kur ziemā žurkas vēžo!