Baltijas saule garš un ļoti dīvains afterparty (ar iekulšanos visādās dīvainās situācijās)
Un es jau 3 dienu esmu kā zombijs.
Vai nu miegs par maz/nemaz vai par daudz.

Bez maz vai tā kā tai Dzelzs vilka dziesmā no jaunā albuma
10. PAR DAUDZ
KĀ LAI NOSAUC ŠO DIENU
KURĀ PUSĒ SAULE LEC
NAV MAN SKAIDRA ACU SKATA
MAZLIET GRIEŽAS UN NIERES SĀP
VAKARDIENAS MĒSLUS IZLAIST
CAURI SEV UN PRASĪT VĒL
SALT UN NEVARĪGI TRĪCĒT
PAR MĪLU STĀSTĪT IZLIETNEI
TIK DAUDZ TEV STĀSTU
PAR DAUDZ TEV
TIK DAUDZ MANĪ STĀSTU
PAR DAUDZ TEV

Vakar, lai gan biju ļoti nogurusi, no centra gāju kājām un pārdomāju bez maz vai visu savu dzīvi.
Jutos tā it kā būtu kļuvusi pavisam cits cilvēks un vispār tā it kā nemaz nepiederētu šai pasaulei - kā tāds spoks klīdu, nemaz nejūtot savus soļus, dziļi savā domu pasaulē, dziedot vienu citu DzV dziesmu - Pilsēta naktī.
Mājās nebiju bijusi kopš es tur svētdien kopā ar elina ieskrēju.
Tā sanāca...

Baltijas saule bija fantastisks pasākums, gaisotne bija tik burvīga, manuprāt daudz labāka nekā līdzīgā festiņā Lietuvā, vasarā - Jonišķos.
Vēlāk varbūt būtu jāuzcep kāds apraksts, bet varbūt arī tagad sasolīšos un neko neuzrakstīšu... kas zina.