MAN ARII BUUTU BAIL...
Nav manii taadu vaardu kas speetu aprakstiit redzeeto izraadi.
Tas bija fantastiki. Idejas, domas, muuzika, skanjas...
Tas viss mani paarnjeema savaa varaa.
Noteikti ieshu veelreiz, lai izbaudiitu to atkal.
Taa vien liekas, ka shii izraade mani nedaudz ieksheeji izmnainiija. Juutos savaadaak , veeljoprojaam dziivoju taadaas kaa atskanjaas...
Izraade perfekti atbilda manaam ieksheejaam sajuutaam.
Dziive nav nekaads rozhu daarzs, taa ir taada kaada ir un nav ko to lieki izskaistinaat.

Paldies Dzelzs vilkam par muuziku, it sevishkji par dziesmu tekstiem...

Vienas dziesmas vaardi

SPĒLĒJOTIES AR SEVI
SPĒLĒJOTIES AR SEVI SPOGUĻA PRIEKŠĀ
TU PIESKARIES MAN UN AICINI IEKŠĀ
AIZVĒRTĀM ACĪM TU SAJŪTI CEĻU
TIK STIPRI ES TEVĪ CAUR MEŽĢĪNĒM EJU

VIEGLI UZ PIRKSTU GALIEM TU PACELSIES
TIK SALDI TU AR MANI SPĒLĒJIES

SPĒLĒJOTIES SPOGUĻA PRIEKŠĀ
TU PIESKARIES MAN UN AICINI IEKŠĀ
TEV TRAUSLI PLECI UN BRŪNA ĀDA
TIK DZĪVS TEVĪ VISS
UN TAGAD TU MANA...

Labās rokas pirksti ik pa brīdim pazūd aiz
mežģīņotajām biksītēm, glāstot pašu
neiedomājamāko vietu starp planētām, kas,
saslēgušās vienotā orbītā, riņķo manā galvā.
Meteorulietus kā sīkas skudras dursta un nolīst
pār manu sakarsušo muguru