Viss mainās
Pēdējās dienās mana uztvere, sajūtas, emocijas ir stipri izmainījušās. Varbūt, ka es pati arī esmu mainījusies.
Gribas ielīst mežā uz kādu nedēļu un vienkārši domāt, lai saprastu kas ar mani un pasauli notiek.
Bet dzīve jau nevar apstādināt kā filmu nospiežot podziņu STOP un aiziet uz virtuvi pēc tējas... dzīve turpinās un tev ir jāpaspēj tai līdz.
Nezinu kur gan mani tā dzīve tagad aizvedīs, bet tai pat laikā saprotu, ka viss ir atkarīgs no manis pašas-kā es tagad rīkošos, tāda arī būs mana dzīve... Ja neko nedarīšu, nekas arī nenotiks, es uz priekšu nevarēšu pavirzīties.
Bet pats galvenais man tagad ir nezaudēt, saglabāt pozitīvu skatījumu uz pasauli, citādi ar negatīvām domām esi kā piesiets pie mietiņa-riņķo, riņķo un tālāk, prom netiec...
Atkal manī trako emocijas un kāds zvērēns, kas prasās laukā.
Pagaidām tās emocijas ir pozitīvas, bet nezinu vai nieskriešu atkal kādā sienā sāpīgi...