Pret sienu
Vakardienas Dzelzs vilka koncis bija labs.
Tāds mierīgs gan, bet Liepājā jau tā publika cik esmu ievērojusi ir tāda vairāk malā stāvoša.

Man gan laikam kā parasti jumts aizbrauca.
Pie tam tā pamatīgi.
Vienu brīdi iestājās transa stāvoklis, apkārtējie noteikti padomāja, ka es ko salietojusies, bet man kā parasti ir vajadzīga tikai mūzika.

Paplosījos, cik nu varēju to atļauties, nedaudz pietrūka biezāka pūļa, bet varbūt labi vien ka tā. Citādi kā parasti būtu dabūjusi zilumus.

DzV bija labs, viņi atkal spēlējās ar dziesmām un publiku.

Nu jā, Dibenā rautais disko... Tas bija to vērts.
Visas dziesmas ko gribējās jau nekad nenospēlētu, bet man kaut kā nepatīk tās jaunās dziesmas.
Tās stipri nobālē veco dziesmu priekšā.

Secināju, ka baigi sen nav nevienā koncī dzirdētas dažas dziesmas no "Lai arī tu būtu ar mani". Kā piemēram kādreizējie koncertu hīti - Saplēstie stikli un Saldā dzīve. Tāpat Armanda mīļākā dziesma - Ciemats baisi sen nav klausīta koncī.

Bet nu visu jau nevar gribēt.


Un vispār te Liepājā sāk kļūt interesanti pasākumu ziņā.
Fonteina klubā viskas jauks paredzēts februārī.
Kā piemēram Inokentijs Mārpls 18.februārī.
Būs jāaiziet izkustināt vecos kaulus.
Ceru, ka pokemonam patiks :)