Vakar diena izvērtās visai vājprātīga , vismaz uz beigām.

Diena iesākās aju kā normāla darbadiena, ar celšanos pl 6 no rīta

Vakarā pēc darba izdomāju saņemties un doties pie drako uz viņa rīkotajām Krēslas Stundām
Bet kad biju ceļā jau , izrādījās, ka es būšu vienīgais ciemiņš.
Nu neko var jau arī tā.

Vispār biju ļoti ļoti nogurusi pēc darba dienas un biju laimīga, kad varēju apsēsties un nedomāt pilnīgi par neko.

Smuki bija - mūzika, sveces, paika :) Smuki Rammstein videpoklipi Atmiņās kaut kā aizklejojos vienā rudenīgā tumšā vakarā, kur arī skanēja Rammstein

Bet tad jau apjauta, ka vajag uz mājām. Bet parcik biju Iļģuciemā nevarēju atteikties no vilinājuma pavazāties pa Dzegužkalnu.

Galu galā, agrāk tur dzīvoju un daudz pastaigājos.

Nakts un atakal jau rudens Dzegužkalnā. Tik savādi tur pastaigāties atkal. Kopš pārcēlos , vairs nebija sanācis laika aizdoties līdz turienei.

Pienācis laiks atvadīties. Un tur viss ir izmainījies. Padarbojušies demolētāji un iznīcinājuši manu mīļāko vietu parkā. Nu neko, būs man mazāk žēl doties prom, jo nebūs vairs kur atgiezties.
Nakts un lapas čab zem kājām, tumsa un pilsēta kas guļ pie kājām, miers un klusums parkā, taciņas un pazīstami koki.
Nedaudz pagaudošana uz mēnesi.
Tik jauki tur atkal bija būt.
Jutos ļoti laimīga.

Tad tik ierastais ceļš cauri Ķīpsalai, gar Daugavu un pāri Vanšu tiltam.
Bet arī šēit pāris mēnešos viss ir izmainījies - saceltas mājas, nograutas mājas, izcirsti tik patīkamie krūmi un koki.
Viss mainās tik strauji.
Mani pārbiedēja mazs un melns suns, kas arī bija devies savā nakts pastaigā. Viņš pievienojās man un no malas varbūt izskatījās, ka es viņu staidzinu.
Vienu brīdi man likās, ka viņš vēl sadomās iet man līdzi līdz manām mājām, bet pie Vanšu tilta mēs šķīrāmies :)

Vanšu tilts, vējš un mēness, kurā vērties. Un galvā skan Rammstein Du riechts so gutt

Kad ap pl 2 naktī nonācu pie savas mājas , biju ļoti nogurusi pēc garās dienas un garās pastaigas un domāju, ka varēšu mierīgi iet gulēt.

Bet man iestājās pamatīgs šoks ieejot savā dzīvoklī - tur neviss miers un klusums, bet gan nežēlīgi daudz cilvēku un vēl lielāks šoks savā gultā ieraugot guļam prox
Tas mani stipri samulsināja.
Nu jā SC un visādu citādu cilvēku tuss, lai gan tur no neno Cibas bija tikai viens cilvēks.

Pēc brīža Prox tikai aizgādāts citur un daļa cilvēku devās mājās. Bez maz vai likās, ka es lielā un ļaunā no kuras visi baidās.
Saorganizēju lai viens cilvēks arī tiek gulēt, jo viņam bija no rīta jāceļas...

Nu ko, tā kā par mierīgu iekrišanu gultā nebija ko cerēt, cits nekas neatlika kā pievienoties apkārt notiekošajam.
Izdomāju, ka jau jau ir pieejama tekila - tad taču man ir jāiemācās to pareizi lietot :)
Nu jā ar domu, ka man vajag piedzerties
Pēc kāda laika man atas arī izdevās :)
Gāju gulēt ap kādiem 4 un varēju nesatraukties , jo šodien brīvdiena :)
No rīta pamodos no pērkona negaisa, bet gulēju tālāk.
Kad piecēlos tad jau visi bija pazuduši un pat sakārtojuši visu aiz svevis, bez maz vai likās, ka vakardienu esmu nosapņojusi.
Paskatījos spogulī un konstatēju, ka netaikai jūtos sagurusi, bet tāda arī izskatos, tāpēc devos vien gulēt tālāk
Piecēlso tikai ap pl 2 :)
Labi izgulējusies unjutos lieliski

Vienīgi rīt uz darbu...