Miegamice
Esmu jau atpakaļ Rīgā un ļoti samiegojusies.
Mašīnā gandrīz aizmigu. Zinu ka nav tā piekklājīgi stopējot aizmigt...
Laikam vajadzēja vakar laicīgāk aizmigt...
Bet ko es - man uznāca vēlme vazāties gar jūru, nē drīzāk es būtu labprāt joņojusi kādu stundu gar to. Bet tā arī paliku guļot gultā un fantazējot.
Nemiers kaut kāds...

Jā, Liepājas miers, bet atklāju laikam kādu šausmīgu domu.
Māsa apjautājās vai es gadījumā netaisos pārvākties no Rīgas uz Liepāju.
Es tā padomāju, ka no vienas puses tas būtu jauki, bet man tomēr laikam būtu diezgan smagi atradināties, šķirties no Rīgas.
Esmu pieradusi pie tās ritma.
Esmu iesakņojusies te un būtu sāpīgi izraut saknes
Mana šausmīgā atzīšanās - man te patīk...
Piedodiet, bet tā ir.