Visādas pārdomās pēdējā laikā.
Uzmācīgās domas par brīnumu kad tām pateicu lai liek man kādu brīdi mieru tik tiesām ietur distanci un nemoka mani vairs tik spēcīgi.
Sapņi kļuvuši pārāk reāli, tādi kas varētu būt patiesība...
Vienīgi šonakt laikam sapņu kaut ko saistībā ar lasāmo grāmatu, kas ir fantastikas žandrā.
Bet vispār mana zemapziņa ar sapņiem mēģina man iestāstīt kā ir jātrisina attiecības ar dažiem cilvēkiem, lai mani tas vairāk netraucētu.
Savādi.

Palika kaut kā skumji palasot citu žurnālus, gribas cilvēkiem aizsūtīt siltus apskāvienus.

Dzīve iet un iet tikai uz priekšu....

Murgoju laikam :))