Mēs tikai spoguļojamies cits citā, saredzot savu attēlu, šausmās novēršamies, noturot savu attēlu par to otru cilvēku un izrādam neizpratni.

Uztvere, redze, dzirde utt ir tik subjekīva. Cilvēks redz to kas viņam ir galvā, to ko viņš patiesībā grib redzēt. Un ierauga sevi, brīžiem nepazīstot.
Cik mēs sevi slikti pazīstam un jaucam ar citiem, uzskatot, ka tam kas ir ieraudzīts tajā otrajā cilvēkā nav nekāda sakara ar paša būtību, bet patiesībā tas ir tikai paša spouļattēls...

/nelielas pārdomas lasot komentārus pie bleeding_angel pēdējā posta http://journal.bad.lv/users/bleeding_angel/8124.html

Ir vērts izlasīt Narayanas un Elviras komentus.


Ielikšu šeit lai nepazūd
narayana
ko Tev (jā, tieši Tev) nozīmē žurnāliekārtojums? kādu vērtību Tu piešķir šai sistēmai? - vai ir kaut kur izveidojies kāds nerakstīto likumu un pazīmju kopums, kas ļauj projecēt un provocēt kādu cilvēku pēc viņa žurnāluzvedības? (vai šī sistēma jau ir kļuvusi par Tavu galveno vērtību kritēriju arī dzīvē? vai, dzīvojot dienā, Tu domā, kā to aprakstīt žurnālā? ko Tev tas kompensē/sniedz?)
un tagad iedomājies, ka šajā milzīgajā komūnā, kas kustas kā milzu strops - iemācījušies vienā ritmā un pēc vieniem simboliem, tēliem un likumiem (respektīvi, bailēm un nepieciešamības just atbalstu savai rīcībai), ka šajā komūnā ienāk kāda būtne, kas nezina, cikos pie jums pierasts celties un ko smērēt uz maizes. uzskatu, ka šāda psihoanalīze ir nepilnīga. vienpusīga un vērsta izpausmē "es ar aizmuguri (vairākums ir drošības apliecinājums manām domām) pret balto/melno zvirbuli, jo viņš ir viens un viņš noliedz manu baru, tātad arī manas vērtības".
vai nav pilnīgi vienalga, kādi šai personai (bleeding angel) ir 'friendi' @ lj un vai viņa lasa vai nelasa viņu rakstus. kas ir 'niecības'? vai šis vārds visiem šeit ņirdzējiem ir uzdevis pa niknuma nerviem? vai jums vajag dzirdēt, ka personas iekšējā pārākuma izjūta ir atklāts naids un turpat fiziska 'niecību iznīcināšana'? vai jums vajag, lai vārdi ir arī darbi? kāpēc jums vajag?
- šos antipolus, 'visu vai neko'?
kādēļ jūs neprasāt paši sev, cik daudz no jūsu tekstiem ir meli pašiem pret sevi? kādēļ jūs baidāties, ka kāda prieks par sevī apjausto spēku ir tikai 'klišejiskām frāzēm' pilns stāstiņu komplekts?

reklāmindustrijā pastāv diva veida reklāmas:
šoka elements un emociju elements
100iem jūzeru šajā komūnā runā emocionālājā valodā, mēs pie tā esam pieraduši un tāpēc vēl varam tikai mazliet pastrīdēties, cik 'es tevi mīlu' un 'aj, kā noguru' izklausās banāli un literāri tukši.
un viens tagad runā šoka valodā - bet tā visa ir spēle, spēle (p)ar varu, spēku un distances izjušanu, un ir pilnīgi pohuj, vai tās ir dzīvē vai domās izdzīvotas vīzijas. tas ir prieks no simbolu kopuma, kurus šis cilvēks ir sevī sajutis par distancēšanos no tā, kas neapmierina viņa prātu, par vienotību ar līdzīgajiem, par pasauli, kurā aiz melnuma var paslēpties un kurā var izaudzēt sev spēku (spārnus, garīgu brīvību), un, saucot to tieši klišejiskos vārdos, atrast līdzīgos.
visa sabiedrība kustās pēc klišejām. vispārināti nosaukumi un tēli. hipija tēls un ģimenes tēva tēls. popseris un anarhists. redzi, kā mainās Tava attieksme. Tava subjektīvā attieksme. pasaules vienotā notrulinātā subjektīvā attieksme, kurai mēs esam pielīdzinājušies, nevis kurā mēs esam izauguši par suverēnām personībām.
un 'viņa lasa niecību postus' ir jaunākais nosaukums, ko jūs esat izdomājuši.
sauksim lietas īstajos vārdos. jūsu vārdiem un nosaukumu spēlēm ir nahuj nekāda nozīme kāda cita cilvēka dzīvē, vienīgi pašapziņā, bet šim cilvēkam sociāli ar to ir viss kārtībā (kā šķiet)

visas labās lietas ir vienkāršas. sīkumi ir bezjēdzīgi. citu dzīves nav Tavējās. peace & war!

elvira
Man patika, kā Narayana uzrakstīja :) Daļa taisnības ir arī citiem, jo vienas patiesības jau nav :P katram sava. Un domubiedrus mēs atrodam tikai tāpēc, ka viņu patiesība vairāk vai mazāk līdzinās mūsējai.
Negribu aizvainot NEVIENU, tomēr šeit der sakāmvārds "Kas vainīgs, tas bailīgs" improvizētā kontekstā. Kā izņēmumu var minēt cilvēkus ar iekšējiem mazvērtības kompleksiem, kas pat pret sevi tieši nevērstu kritiku uztver kā pret sevi vērstu. Bet pārējie - viņa nav ne vienā vietā teikusi, ka par niecībām nosauc tieši savus frendus (jāatzīst gan, neesmu manījusi, ka Bleeding_angel būtu kādam kāreiz uzrakstījusi commentu).
Rodas jautājums - cik liels pamats jums katram uzskatīt, ka ar vārdu "niecība" viņa domājusi tieši jūs? Varbūt kāds sirds dziļumos baidās, ka tā varētu būt patiesība un iedarbojas automātiskais aizsardzības mehānisms - noliegšana? Persona, kas pati ļoti labi zin, ka nav niecība, to arī neuztvers kā pret sevi attiecinātu.
Vai jūs maz zināt cik daudz tiešām STULBEŅU lasa šos žurnāļus un debilus commentus neraksta vien tāpēc, ka ir uzlikts anonīmiķu bans?
Es personīgi nepiekrītu lielākajai daļai Bleeding uzskatu, bet tādēļ jau uzreiz necenšos tos noliegt, jo katram ir tiesības uz savām domām un uzskatiem, un tam jau Ciba paredzēta, lai tos arī izteiktu. Lasīt/nelasīt ir katra brīva izvēle.
Ceru, ka nevienu neaizvainoju.