Stāsts par to, ka Ķisens saņēmās un aizgāja vakar uz Depo
Vakar biju Depo uz Indi mūzikas koncertu.

Ilgi domāju, tad aizmetu visas šaubas labi tālu un posos prom uz Depo.
Galu galā baigi sen tur nav sperta kāja.
Šonedēļ Depo ir 2 gadu jubilācijas svinības.
Infa par šo pasākumu bija tāda-
17.03. - DEPO 2. dzimshanas dienas sviniibas - labaakais no Latvijas INDIE - Mala, Skumju akmeni, Balozhu pilni pagalmi, Bernibas milicija, Hospitalu iela, Pasaules gaisma + dj no Vakara sesijas

Nu ko ap pl 20.30 es apņēmīgi iesoļoju vecajās labajās Depo sienās.
Pirmais, ko sastapu, bija viens jauks paziņa vārdā Imants.
Cilvēku vēl nebija daudz, tad nu varēja tā mierīgi papļāpāt, ērti iekārtojoties pagrabstāva mīkstajos krēslos.
Cilvēks pat bija paņēmis nedēļu atvaļinājumu un aizlaidies no korporācijas sanāksmes lai varētu dzīvoties pa Depo - visa nedēļa esot stingri saplānota :))
Drīz vērās arī abu zāļu durvis, apsēdāmies pie skatuves esošajos dīvāniņos. Skanēja Deivids Bovijs - tā arī var aizmigt - tik ērti iekārtojoties.
Neliels aplis pa Depo telpām, paziņu satikšana, grupu secības ievērtēšana.
Depo noformējums - krepapīra lentes un lielā zālē pakārti darba cimdi. Tas viens pie skatuves bija baigi labi piekarināts.
Bet vispār pagājušogad bija interesantāks noformējums... Bet tas tā.
Bērnības milicija lēnām skaņojās.
Sākums bija paredžets pl 21.30, bet ap 21.40 vēl nekas nebija sācies.
Pēc kāda brīža beidzot BM kāpa uz skatuves un arī publika ātri vien salasījās lielajā zālē.
Bērnības miliciju es biju redzējusi pirms tam kāds reizes 2 - Rozā peldbaseinā un vienā Žako pasākumā. Toreiz Žako bija kaut kā cita atmosfēra, šķita labāk.
Bet arī tagad nebija ne vainas BM sniegumam.
Tikai var jau būt man tikai tā likās - bet viņi izskatījās tādi nedaudz nobijušies...
Bija interesanti viņu instrumenti - mazās bērnu klavierītes, pudele, akordeons utt. Mūziķu mainīšanās ar instrumentiem, dziesmu vārdi.
Uj, uzradās felicita kas tik sen nebija satikta. Paties prieks viņu satikt
:)
Pēc BM nākošiem bija jāuzstājas Skumju akmeņiem.
Par to jau lielais prieks.
Ko lai saka, tie kas zina kas ir SA, sapratīs.
Sirdi plosoši, emocijas atraisoši, gribas kaut kur aizlidot klausoties Helēnas dziedājumā.
Stabules spēle man tik ļoti patīk.
Helēnas līdzi dzīvošana katrai dziesmai, tā it kā tā rastos šai brīdī no sāpēm kas izlido no sirds.
Katrs brēciens un katrs vārds aizķer manu sirdi.
Ehhh, SA vajadzēja spēlēt kā pēdējiem, jo emocionālais saviļņojums ir pārāk liels pēc viņu uzstāšanās, ka negribas neko citu klausīties.
Tad nu grupa Mala tiek klausīta tikai ar vienu ausi, sēžot zāles otrā galā un daloties ar iespaidiem :))
Mans biedrs I. ir ļoti interesants cilvēks - smēķē pīpi un bija ieradies uzvalkā, kas pie viņa garajiem izlaistajiem matiem ļoti piestāvēja :P
Drīz jau bija laiks virzīties skatuves virzienā, jo Mala savu uzstāšanos bija beigusi un nākamie bija paredzēti Hospitāļu iela.
Bez gala jauki viņi bija. Sirdī ielija prieks.
Jauki bija ne tikai klausīties dziesmas, bet arī vērot pašu grupa. Nu ļoti jau smaidīgi un jauki cilvēciņi
Vijolniece atgādināja mazu mīļu lācīti, jo galvā bija balta cepurīte, kuras stūrīši atgādīnāja ausis :))
Dziedātājai atkal bija tik izteiksmīgas acis - te skumjas kas attēloja dziesmas noskaņu, te smaids tik skaists kā pavasara saulīte.
Būtu es puisis, noteikti tādā smaidā, acīs iemīlētos uzreiz :))
Ehh, tā vien pēc koncerta gribējās viņus visus tā kārtīgi samīļot... un pateikt paldies.
Paldies par Vilceni, kas žēli raud, par Pogas dziesmu un citām(nezinu kas te par Pogu sviestu SC, bet šim postam ar to nav nekāda sakara)
Pēc HI nāca kārta Baložu pilniem pagalmiem.
Šeit jau nu komentāri lieli. Klasika. Kā parasti uzlādē pozitīvi un liek tā kārtīgi izlocīt kājas.
Neizpalika pat klasiskais hīts Mans lielais rakstāmgalds. Bija arī dziesmas no viņu jaunā tikko iznākušā albuma.
Pēc Baložiem izstaigājos vēl apkārt.
Pēdējie bija paredzēti Pasaules gaisma. Skatītāji pamazām iekārtojās zāles priekšā sēdus. Jo galu galā nogurums jau ar lika par sevi manīt ap pl 2 naktī + vēl tas, ka PG jau vislabāk ir baudīt mierīgi sēžot un ķerot noskaņu.
Ne jau vienmēr lai līdiz justu ir jālēkā līdzi :))
PG pirms tam koncertā laikam nebiju redzējusi un viņu dziemas tik labi nepārzinu, bet nu neizpalika arī Putnubiedēklis.
Solists mierīgi sēdēja un spēlēja ģitāru. basists bija izkrāsotu seju un izskatījās diezgan draudīgi.
Baigi tas viss aizķēra... it sevišķi pēdējā dziesma - Televizors rāpo :))
Ar to arī koncerts bija galā vēl nedaudz paklaiņoju apkārt pa Depo un izlēmu doties prom.
Jocīgi bija doties uz mājām pēc koncerta pretējā virzienā nekā tas bija parasti...
Tā vien gribējās pagriezties vanšu tilta virzienā... ieeiet diennaktniekā pēc minerālūdens un brokastu rikas..
bet galu galā ielecu tramvajā un ievārījuma maizītes ēdu jau mājās.

Bija labs pasākums un kā mēs kopīgi ar dažiem izsecinājām - tas varētu būt Depo dz. dienas labākais pasākums no visiem :))

Uff, apraksta beigas...