Jaunās mājas
Nu jau dienas 3-4 dzīvojos pa savu jauno mājvietu.

Otrdien bija lielā kravāšanās diena. Dzīvokļa saimnieki bija atstājuši lielu daudzumu visādu mantu, kas mums nebija vajadzīgas.
Tās mēs aizsūtījām pie senča uz īpašo tumšo kaktu. Domāju, ka mūsu sencis noteikti priecāsies par tām visām :))

Pirmā tika iekārtota virtuve. Katrai lietai vajadzēja atrast savu īsto vietiņu.
To izdarīt nav nemaz tik grūti - vajag tikai lietai pašai pajautāt un tā atbildēs, kur tai ir īstā vieta. Viss kas ir vajadzīgs - tikai jāieklausās.
Protams dažas lietas ir tādas, kas neatbild, bet laikam tām nav uzradusies vēl īstā vieta...
Pa starpu krējoties cepu ļoti garšīgas kefīra pankūkas.
Un visam pāri es biju ļoti ļoti laimīga. Beidzot sava pasaule, sava vieta, ko var saukt par mājām.

Mulsinoši, ka mana istaba ir tik liela un plaša. Man vajag laiku lai ar to aprastu.
Pirmajā dienā mani nepameta sajūta, ka gribas mazu šauru kaktiņu lai justos labi.
Lielā neapdzīvotā telpa man likās ļoti nemājīga. Gribēju pie savas guļvietas piekārt apkārt aizskariņus lai būtu mazāka tā pasaulīte.
Nu jau esmu kaut necik tikusi vaļā no tās sajūtas...

Savu istabu vēl neesmu ierkārtojusi, vēl ir jāķeras klāt mantu saiņiem, jāizbeserē tie lai tiktu skaidrībā ko paturēt, ko lidināt ārā.
Galu galā, labāk ir turēt sev apkāt lietas, ko izmanto, lieto, nevis nejēdzīgu krāmus, kas rada haosu un krāj putekļus.
Jāsavāc sava nezēļība un jātbrīvojas no nevajadzīgām mantām.
Un vēl vismaz pāris reizes gadā ir jāsarīko tāda diena, kad tiek izmests nederīgais. Jo vairāk jo labāk.

Noteikti vēlos savā istabā daudz daudz mīkstu spilvenu, madraču.
Ar laiku gribētu sev dīvāniņu un krēslu kurā ieritināties, sarkanus aizskarus :))
Bet pagaidām man ir plaša telpa, kurā varu dancāt tautiņdejas pēc sirds patikas.

Uff....