Daži cilvēki ir pavisam traki - mani pamodināja pl 5 sūtītās īsziņas.
Nesaprotu, kā var negulēt tādā laikā - rīta pusē miegs ir viss saldākais. Perversija modināt citus tik agri...

Lai nu kā pl 6 tik un tā bija jāceļas, fiksi jābrokasto un jāskrien uz vilcienu.

Pa ceļam rādīju, kur atrodas Sapņu fabrika - ehh un uzpeldēja senas atmiņas.
Lai gan centos sev iegalvot, ka tas bija sen un vairs nav taisnība.

Tas Aristotelis 2001.gadā - to laikam neizdosies aizmirst nekad. Varbūt vienkarši tās atmiņas paraksies zem citām un paslēpsies dziļi dziļi, bet nepazudīs.
Skaists laiks bija tas... Bet nu tas ir pagājis.

Un ir citi notikumi, cita dzīve.
Viss plūst un mainās.