Nemāku socializēties, šodien varēju pamosties ar visu pasauli sev plaukstā, bet pamodos ar paģirām. Visu dienu tagad tāda kā ''Kas es esmu?'' sajūta, laikam Zatlers savu skābi paspējis iespricēt zemapziņā. Un visas citas samazgas man nāk virsū tikai tādēļ, ka nezinu vairs pilnīgi neko par savu nākotni, nevaru pat atvadīties no dažiem cilvēkiem, jo nezinu vai vispār ir jāatvadās. Visu mūžu esmu dzīvojis ar cerību, ka dzīvošu nenotektībā un pilnīgā bezrutīnā-nebiju iedomājies ko šādu.