Rīt mani slānīs, rīt es sevi pašu slānīšu. Kaut kā dziļāk jāizpēta tā nolādētā Maslova vajadzību piramīda-tur tas idiotisma sprāgonis ir aprakts.
Interesanti kā bariņš paziņu ierēca par manu debīlo stāju, kas gūta pateicoties deformētajam mugurkaula. No stress, es jau taisnoju to krāmu un tad būs palikuši tikai jociņi, kā teikt ‘’Vilks paēdis un aitas dzīvas’’, pagaidām gan tas vilks jau pusi pulka ir apgrauzis, bet tas tikai vairāk motivē tikt no tās sērgas vaļā.
Es vēl esmu dzīvs, es meditēju, es sportoju, es gleznoju, es nemācos, es nestrādāju. Jūta, ka vēl man ir iespēja padarīt šo pasauli labāku, sliktākajā gadījumā padarīšu to skaistāku ar savas parazitējošās dzīves beigām.
Nē, es neesmu zem apreibinošām vielām, bet nu skaidrā prātā arī neesmu.