Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Nu, velns protams, ka viņa ir laumiņa. That's suck.

Aloha netz,

Tātad, lai pilnībā ratificētu(kas vienmēr man ir saistījies, kad nezināmu lietu pārtaisa par žurkveidīgu radījumu.) to, ka es ar savu prātu nedraudzējos. Es vēlos paziņot, ka man ir beigusies apsēstība ar meganu foksu, un esmu nolēmis jukt pratā, un saliku visur, kur vien varēju Lindsiju Lohanu kā wallpepr. Tagad laiks pievērsties manam blond or red. Nav skaidrības! un mani vecāki vēl brīnās, ka viņiem nav manu mazbērnu. Varbūt jādod links uz cibu, lai rodas skaidrība, kur ir problēmas sakne. In my head.

Un otra lieta,kas mani priecē ir tas,ka ir Rīgas svētki, es kā Rīgas patriots esmu par to priecīgs un lepns. Bet mani fascinē o kartes nakts skrējiens. Jo man liekas, ka tā ir fun ideja. Vienīgais man ir žēl Gustavo par to cik ļoti viņš ir nozīmolots. Jo man liekas,ka nākamais solis ir tas,ka viņa vārdā burtos o arī dīrz būs tas o kartes.

Bet jā man ir žēl, jo pats es nevaru piedalīties skrējienā, jo esmu pārāk tizls. Laikam tāpēc, ka manas aktivitātes x-kastes geimings un internets. Kā rezultātā vienīgais ,kas man trenējas ir īkšķi, un rādītāj pirksts no peles klikšķinās. Ar tiem es varēšu drīz sienas gāzt. Bet vienīgais pēc kā es pa nakti varu aizskriet ir uz ledusskapi pēc pārtikas. Un ja tas būtu 5 km attālumā, es nomirtu badā.

Laba diena ceturdiena,

Man tā patīk latviešu tauta. Patiesībā patīk tās vieglā paredzamības forma, vismaz viedokļa izteikšanā. Vēl pāris dienas atpakaļ visiem bija apnicis karstums, un viss bija slikti. Šodien jau visiem ir slikti, jo ir lietus. Vēl drusciņu un būs slikti, jo ir auksts. Un tad jau vēlēšanu laiks un slikti par to,ka dzīvojam Latvijā un nav par ko balsot. Un tad slikti, tikai tāpēc,lai būtu slikti. Un vispār slikts latvietis tas,kuram ir labi.

Man personīgi ir slikti, ka Megana Foksa dzīvo nepareizos platuma grādos. No otas puses viņa ir slavena un skaista, līdz ar to laimīga. Un tas jau arī būtu slikts latvietis. Lūk sapratu, kur ir mana dzīves problēmu, kāpēc mums nav slaveni skaistu meiteņu Latvijā. Tad es varētu pievērsties stalkerismam. Lūk ir daudz vienkārši skaistas meitenes, bet kāpēc par slavenībām neviena nekļūst.

Bet dīvaini, kāpēc pie mums nav nekādu iekārojamu zvaigžņu. nepareiza tā valsts, nepareiza. Lūk es balsoju par partiju, kas man sola iekārojamas zvaigznes un alus akcīzes nodokļa samazināšanu. Un protams alus cenas griestus. Lūdzu mana balss ir ļoti pērkama.

Tikmēr
Es zinu, ka wilkacis ir īpaši bēdīgs par laiku, tāpēc viņam šis video

Dārgais internet,

Man gribās teikt, ka ir divas lietas. Patiesību sakot jau laikam lietu ir daudz vairāk. Protams neviens nezin cik viņu ir. Lūk jautājums cik tad ir šo lietu ? Labi, kaut kā tēma bez tēmā, vienīgais, ko es zinu ir tas,ka studenta lieta ir taisna un cieta. Eh, šo reklāmu es nekad neaizmirsīšu.

Manā dzīvē laikam ir mainījies tas,ka es sāku jukt prātā, jo man patīk Dimetera dziesmas. Tā, kur dzied, ka jāmet televizors pa logu. Nezinu kāpēc viņa ir pat laba dziesma. Žēl, ka sarakstījis Dimeitera kungs. Kurš man nekad nav īsti paticis. Bet tas ir bez acīm redzama iemesla, gluži tāpat kā man nepatīk Toms Grēviņš. Bet tas ir tāpēc, ka viņš ir tik.. eh es pat nezinu.

Un es nezinu kā jums, bet man vakari sāk nepatikt, ātri paliek tumšs. Ko tas pie visiem velniem nozīmē. Tas nozīmē, ka drīz būs arī auksts. Un visas meitenes sāks ģērbties apģērbos ar daudz daļām. Un tas mani no sirds mulsina. Man vairs nebūs tik jautri iet uz darbu un no darba. Bet es atdzīstos daudz vairāk par visiem ķermeņiem, kas slīd garām. Man nepatīk rudens pelēcība, kurā viss ir pašnāvniecisks. Un cilvēki, kas slīd garām arī neizskatās pārāk priecīgi par savu dzīvi.

ā internets ceturdienā,

Mani laikam ik palaikam nebeidz pārsteigt tāda lieta kā dzīve. Es sāku apdomāt lietas notikumus, un visādas citādas lietas, un es saprotu, ka daudz kas ir noticis diezgan dīvainā veidā un paradoksā.

Ņemsim par piemēru manu jauno tetovēties prieku, kas laikam šomēnes sasniegs savas skumjās beigas, jo paliks nepabeigts 100% kā bija domāts. Jo dzīve mainās, un cilvēki dodas jaunās ārēs un piedzīvojums. Bet viss sākas vienas brīvdienas, aizbrauc pie ļaužiem, lai tik vien kā ļautos neprātam. Un tad skaties kā nu nē, te pēkšņi vārds pa vārdam, doma pa domai. Un viss jau manā rokā zīmēts.

Tāpat arī šajās brīvdienās aizdodoties priecāties par pļavām, skatuvēm un dusmīgiem jauniešiem, kāds sanāca organizātors vienu brīdi. Es sev atradu jaunu labāko draugu. Kaut kā dzīve mani pārsteidz tādos brīžos,kad es to vismazāk gaidu. Dzīve ir kā pēdējais šots labā balītē, nekad nevar zināt, kas būs pēc tam.

Un protams esmu aizmirsis, ka tika atklāts jauns un mistisks radījums, kas saucās ļengurs. Radījums, kas rodas sakrustojot žurnālistu ar kasti alus, pievienojot nedaudz sportiskas aktivitātes.

Ak dārgais internet,

Un paskatieties, kā lai šādu nedēļas sākumu cilvēks uztver normāli, kad vienā vietā noliek karoti cilvēks, kurš piedalās saunu sacensībās. Kur protams man nav liels šoks, ja cilvēki sēž temperatūrā, kura ir tuvai tai, kurā es gatavoju savas pusdienas. Bet citā pasaules malā, kāda nelietīga būtne iemet pa galvu ar pudeli Džastinam Bīveram. Un man ir šoks, jo es domāju, ka visi viņu mīl. Jo viņš ir tik maz un jauks kā lācītis. Vai arī viņš patiktu lācītim. Pedo lācītim.

Tikmēr es secinu,ka man galva vasarā strādā daudz sliktāk. Kā tas ir citos gada laikos, un tam ir iespējami divi iemesli. Vai pat veseli trīs nezinu, kurš pie viņiem ir vairāk vainīgs.

Viens ir silts, kā rezultātā cieš mans miegs. Jo tā vietā, lai es gulētu, es atdarinu pulksteņa lietiņas, kas rāda uz numeroloģiskām vienībām. Kā pie visiem velniem tas saucās, ak jā rādītāji. Bet kaut kā iegribās veidot frāzi, ka es atdarinu rādītājus, tad man būtu pat vēsi, jo man būtu tikai mētelis. Tātad es grozos pa gultu tā vietā, lai gulētu.

Vēl viens variants ir tas,ka visur alus ir tik lēts, un viņš tik labi līst iekšā. Ka beigās pasēdēšanas ārā un malkojot alu kļūst par patīkamu ieradumu, kas beidzās ar to, ka tas tiek darīts bieži. Un pamazām atmirst, vai arī atmirkst pēdējās smadzeņu šūnas.

Un trešais iemels ir tas kā šajās dienās ģērbjas daiļais dzimums. Tā sacīt kamēr aizej līdz darbam. Tad līdz pieciem atliek tikai gremdēties atmiņās, un tad jau kāda tur vairs domāšana.

Tā es nezinu kā citiem, bet es šajās brīvdienās apmeklējot, saukšu to par mini-festu,ko rīkoja kāds jauks un bārdains cilvēks, kas nav Ziemassvētku vecītis. Bet tāpat. Tātad labas atpūtas vidū es sapratu to, ka man daba nav draugs. Labi, parasti man nav nekas pret dabu. Man laikam diskomfortu rada tas,ka viņa pa mani rāpo un kož. Viss esmu pilsētnieks, dabas vieta ir tikt savaldītai un zoodārzos.

Un vispār man liekas,ka ir reizes, kad brīvdienas vajadzētu saukt kaut kā savādāk.Vēl labāk man gan iznāca izdomāt, ka darba dienas vajag saukt par nedienām. Bet tad brīvdienām vajag kādu lielisku nosaukumu. Tādu,kas aizrauj sirdi, un satricina dvēseli. Man liekas,ka tas būtu tik pasakaini skaisti aiziet pirmdien uz darbu. Un teikt, eh pirmā nediena, bet nekas tulīt tuvojas... velns, kā reiz labāko nevaru izdomāt. Diemžēl neesmu radīts, lai radītu. Esmu radīts, lai darītu (cerams, ka vismaz kāds tam tic).

Bet izdomāju toties, ka man vajag bāru Megana Foksa. Man liekas, ka tas man dotu patīkamu apziņu dzīvē. Es nezinu kāpēc es par to iedomājos. Lūk, tas varētu būt mans dzīves mērķis. Ja man kādreiz būs bārs, es viņu noteikti tieši šādi arī nosaukšu.

Āāāā dārgais nets no intera,

Man liekas,ka vienīgās dienas, kad savā patreizējā vecumā tomēr varu justies kā kādreiz skolā gaidot izlaidumu, vai kā dienu pirms Ziemassvētkiem, gaidot, kas būs. Vai arī atmostoties ar platu smaidu no rīta apzinoties, ka man ir dzimšanas diena. Labi manā vecumā un vispārējā dzīves uztverē tomēr ir vēl viena lieta, kas man liek no rīta pamostoties un justies kā dzimšanas dienā. Hurray for alcohol and bad judgment.

Bet jā, kaut kā doma bija. Lūk tā iet,kad tev ir tāda vidēji viena dienā. Un tā viena pati viena nozūd plašajā vakuumā. aha, tātad šī brīnumainā parādība manā pieauguša cilvēka dzīvē ir ceturdiena. Es nezinu kāpēc, bet viņa rada sajūtu, ka trakākais šonedēļ ir garām. Ir palikusi vēl tikai piektdiena, kur mazliet jāpaciešas, un jau pēc pulkstens 18:00 paveras plašas pisētas, atpūtas, lauku āres, un jebkas cits,kas veldzē un liek aizmirst to, ka vēl pavisam drīz ir klāt. Svētdienas ļaunais pēctecis pirmdiena.

Un, ja kādām vēl ir jautājumi, protams es dzīvoju uz naža asmens. Pie naža asmens.... Man mājās ir nazis, un viņam ir asmens ! Ha !

Man ir prieks, es pa radio varu dzirdēt, ka ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņas.

Es vispār uzskatu,ka Latvijā vēlēšanas ir interesants proces, kur reiz 4 gados. Es varu justies kā pilsonis, un izvēlēties no liela diletantu bara lielāko. Nē, laikam lielākais neder. Es varu izvēlēties mīļāko. Patiesībā man liekas, ka būtu interesanti, ja es tiešām ticētu, ka šo cilvēku intresēs ir tauta. Bet no otras puses, ko ievēlam par to arī sūdzamies. Nedodies, būs jāsāk pie savām likstām vainot sevi. Nē, tas nav iespējams, nedomā tā. Slikts latvietis, slikts.

Saprotu, ka man mazajiem dzīves priekiem vajag aizvien mazāk un mazāk. Teiksim jau divas dienas man prieku sagādā virsraksti tvnet.lv. Tā,kā esmu infantils jaunietis (ar to es domāju piaudzis cilvēks ar Pītrea Pena kompleksu), kurš dzīvo ignorancē no visa. Līdz ar to ir maz lietas,kas mani uz šīs pasaules interesē. Teiksim tas,kas mani interesē ir .... Pieņemsim,ka tādas lietas dabā vēl eksistē.

Bet tātad mani prieki bija ap to, ka vakar mani iepriecēja virsraksts, ka rudenī notiks tautas skaitīšanas mēģinājums. Kas protams man likās ļoti uzjautrinoši tā iemesla pēc, jo es to iedomājos, kā sporta zāli,kas ir pilna ar cilvēkiem, un viens jaunietis/jauniete. Stāv malā un saka viens, divi, trīs utt. Es ceru,ka tas ir tā arī reālajā dzīvē.

Es saprotu,ka man šīs dzīves priekiem vajag ļoti maz, bet laikam jau tāds man tas liktenis ir padevies. Protams tas,ka Aniņai reiz piecos gados vajag iepilināt bija arī ziņa,kas mani patīkami pārsteidza.

Bet kopumā man ir prieks par to,ka pie mums piektdien sola elli. Es mīlu karstumu un labu laiku, bet, lai piedod man visi svētie tad būs kādi desmit grādi par karstu.

Man liekas,ka brīvdienas man noteikti nenāk par labu. Viņās es sadaru pilnīgi neko praktisku, un izdaru pilnīgi neko. Toties man liekas,ka tik daudz balējies kā šajās divās dienās es nebiju sen.

Galvenā atskārsme protams ir tas,ka es saprotu, ka Piens vēl aizvien ir top place to be. Jo šķiet,ka vakardienas festā bija visi, kam vien nebija slinkums. Un arī tiem, kuriem bija slinkums tur protams bija. Laikam jau jāsaka, ka visa atmosfēra un patīkamās alus cenas tur bija baigi ok.

Protams amizantā spēle, kurš kuram stiprāk var iesist pa žokli mani ļoti fascinēja, kas man liekas ir pazīme, ka cilvēkiem dzīvē sāk pietrūkt asuma un cilvēki ir dīvaini. Tas bija mans prieciņš nummur viens, un ja šodien nesāpētu lūpa būtu pavisam labi. Otrs pasākums,kas man sagādāja prieku bija mācīsim Andreju runāt ar meitenēm, jo viņš pats to nemāk. Protams atrodot nabaga cilvēku, kuram pēc idejas tas man ir jāiemāca, un kurš ar to ir viegli izbesīts.

Protams ar nožēlu sanāk, ka es vēl aizvien nemāku ar sievietēm runāt, un labi ka tā. Esmu dzirdējis, ka no viņām tikai nepatikšanas.

Lūk, šajās dienās man patīk lietus, vienīgais ir tā, ka man uzreiz sāk kompensēties viss tas miegs, kas man bija pasprucis garām pēdējās dienās. Līdz ar to mans jaunais hobijs ir gulēt un gulēt daudz. Es nezinu, man liekas,ak mans sauklis būs esi stilīgs guli daudz. Lai gan no otras puses mans sauklis ir grūti būt gudrākam par pārējiem. Un pareizrakstība ir mirstoša mākslas forma.

Tomēr cita lieta,kas man liekas,ko man gribas darīt lietainā laikā, un šoreiz jāsaka, ka man atkal pietrūkst domu beidru. Vai man pietrūkst domas, vai tomēr spējas rīkots. Rīkoties ar domu spēka palīdzību. Skan pēc super spējām, bet laikam jau tā nav.

Tātad man ir vēlme, atrast vēl tādus pāris garīgi, un prātīgi apveltītus indivīdus kā es. Un katru reizi, kad kāds paziņo vētru un kaut kādu vēl neprātu. Paķert pāris atpūtas krēslus, un aiziet peldbikses nosēsties kaut kur Rīgas centrā, un malkojot alu lēni priecāties par to kā līst, un kā nekas šajā dzīvē nesatrauc nekas, bet tikai muļķošanās lietū.

Sen tas nav darīts, nekas tāds bezrūpīgi, neiespringti vienkāršs.

Man liekas,ak es kaut kā pēdējā laikā par maz domāju, vel pavisam nesen man liekas,ak bija apsēstība ar kādām 13 lietām, ko es vēlos uzsākt, bet tagad tas viss ir norimies un gribās neko nedarīt. Man rodas jautājums pašam sev, vai tas ir globāls slinkums, vai arī vienkāršā nevēlēšanas neko darīt.

Tā arī rodas tikai pamazām aizvien jaunas un jaunas utopiskas idejas. Bet kaut kā līdz viņu realizācijai tā arī netieku. Iespējams ir laiks ieviest lielo ideju kladi. ūūū tā ir ideja. Pirmām kārtām, jānopērk blociņš, kurš ir ādas vākiem, un veca pergamenta papīra krāsā. Tad tur jāiegravē vākā lieliem burtiem. Andreja gudro ideju krātuve. Andreja Hitlera plāni. Varbūt vienkārši īsa pamācība neprātā. Lūk, tad jāsēž un jāpieraksta visas savas idejas. Un tad jāpārdod par lielu naudu, kādam ,kuram ir slinkums.

Vēl lieliska ideja, es vienkārši varētu rakstīt šīs savas hitlera idjeas, un kad parādītos cilvēki, kuriem nebūtu ko darit. Līdzko dzīves apnikums droši pie manis. Ideja jums, pie realizācijas 10% man. Man liekas,ka šādi rodas pasaulē bezjēdzīgākās idejas. Laiks ārsta apmeklējumam, ūūū shiny stuff...

Nezinu kā jūs dārgie jaunieši, bet man ir tā,ka vēl viena šāda veida nakts, un es tiešām eju gulēt vai nu kaut kur pļavā, vai dušā. Noteikti būtu vanna gulētu vannā. Man nekas nav pret siltām dienā, vakariem un vienalga ko, bet kad es vairs nevaru izgulēties, tad tas jau ir personīgi. Un ņemot vērā, ka tas ir personīgi, un es varu iesākt pilnīgi neko. Pie tā es arī palikšu. Es pikti skatīšos debesīs, un tricināšu pret viņām dūri kliedzot, deem you gods.

Man liekas,ka interesantā veidā ir šogad savairojušies festivāli. Protams es nezinu, vai tā ir tikai mana halucinācija vai vispārēja lieta, bet man likās, ka pagājušā gadā viņu bija daudz mazāk. Protams es iespējams kļūdos, kas man mēdz ik pa laikam gadīties. Nē, atkal jaucu. Citiem mēdz gadīties kļūdīties un man vienmēr ir taisnībā. Lūk tas bija tā.

Bet labi, tas ko es gribu teikt, domāt, rakstīt. Vai arī ar sāpju pilnu skatienu lūkojoties monitorā. Vai tas viss atmaksājas. Labi, es saprotu, ka mūzikas žanri ir dažādi un nesavienojami. Es vēl aizvien nespēšu pārdzīvot fanātisko Toma Grēviņa pūli. Bet vai viņiem visiem šie pasākumi atmaksājas, viņi ir tik bezjēdzīgi daudz, ka visas 10 grupas, kas mums ir viņos visos + vēl pāris nelaimīgos,kas dabūti līdz šejienei.

Es tiešām no sirds domāju,ka viņi visi varētu apvienoties vienā milzīgā nedēļu garā pasākumā. Kur vismaz viņi nedublētos, varētu nodalīt visus žanrus, un atvest Offspringu. Jo pie visiem velniem, tas ir vienīgais, ko es šeit vēl vēlos redzēt. Vēl protams Meganu Foksu, bet viņai nav grupas, lai gan The Megan Fox band varētu tīri labi pārdoties tāpat. Lai gan vēl labāk Meganas Foksas festivāls arī man der. Kur var pirkt biļetes.

Tā par ko es runāju. Jā, lūk, gribu vienu lielu festivālu, nevis daudz maziņus un dīvainus. tad arī ļauži vairāķ, vairāk ļauži vairāk prieka.

Laba diena dārgais internetz,

Viss man liekas,ak mans jaunais brīvdienu pavadīšanas veids ir gulēšana. Man liekas, ka svētdien gods, kas godam es pilnībā neko citu arī nedarīju.

Kas man savukārt liek domāt,ka ir piezadzies vecums. Un drīz es sākšu atcerēties lietas no tālajiem deviņdesmitajiem, kad zāle bija zaļāka, alus lētāks. Un valdība bija tikpat lieli nelieši kā tagad. Kādreiz tikai mazliet pieklusinātāki. Bet tomēr kaut kā saprotu, ka laiks pievērsties brīvdienās tāda vecu onkuļu nodarbēm.

Līdz ar to tagad es domāju, ko es varētu darīt. Viens variants es varētu dabūt koka baļķīti un grebt sev laukā koka zvērus. Teiksim dinozaurus, vai suņus. Tad vēl varbūt ir laiks iepirkt pīpes un čības. Sēdēt pretī krēslam un lūkoties domīgi logā, kamēr es rakstu savas atmiņas par tiem pašiem deviņdesmitajiem.

Proatms tas viss pirms es kļūstu par trako piekūna onkuli. Galvenā problēma vēl aizvien ir pieradināt piekūnus lidot pēc alus.

Līdz ar to, galvenais secinājums,ka vajag plānot savas brīvdienas, jo vēl pāris šādas un es lēnā garā sajukšu prātā. Un tad audzēšu bārdu, un teikšu, ka esmu pasaules valdnieks nr.2.

Pār manīm šodien nāca atklāsme par to, cik debils kā tāds ir vīriešu dzimums. Un es kā šīs pus sugas pārstāvis esmu visspilgtākais piemērs. Patiesībā nezinu no kurienes man šādas izcilas domas rodas, laikam par iemeslu kalpo tas, ka arā ir drusku siltāks laiks kā man gribētos. Un manas jau tā apšaubāmās prāta spējas izrāda vēl spilgtāku radošo garu. Un liek par sevi manīt.

Tātad divas lietas,kas mani šajā siltajā laikā fascinē ir tas, ka mēs veidojam kaut kādus sieviešu topus, kas principā atkarībā no žurnāla, plānprātības, un apsēstības līmeņa variē ciparos no 10 līdz 100. Un kritērijos no kājas, dibens, krūtis, augums, mati un kas vien trāpās acī.

Protams ļoti labi apzināmies, ka mēs visi par draudzenēm vēlamies show stoppers. Un kā teica Alfijs viss ir FBA face, boobs, ass. Bet tātad izvērtējot šos daudzos mainīgos, vismainīgākajās vietās un attēlos. Mēs kā suga vienojamies tūkstošiem, lai uztaisītu top 100 sievietes, kuras mēs nekad nedabūsim. Ar tekstiem, šī ir skaista, šī ir neglīta, bet es beigās palieku pie Mašas Kulakovas. Bet te man liekas, vispār bija tāds sens teiciens, ka vīrieši aprec sievietes gluži kā pērk mašīnas. Mēs visi gribam ferari, bet braucam beigās ar volvo kupeju.

Tātad idiotisms nummur viens tops ar sievietēm, ko mums neredzēt kā savas ausis. Bet pateicoties spoguļa izgudrošanai savas ausis mēs redzam, bet tuvākās cik nonākam pie šīm sievietēm ir fotošopēta bildīte nepieklājīgākā portālā. Ar nepieklājīgs es domāju neķītrs, un ar neķītrs es domāju vietas ar trim iksiem. Un nekad nesapratīšu, kā pie velna maxima to ir dabūjusi cauri. Ka viņai ir veikali ar trim iksiem. Bet atkal novirzījos no orientācijas.

Otra lieta,kas mani fascinē vēl vairāk. Visur tiek uzskatīts, ka mēs vīrieši (es nezinu kāpēc es sevi šajā sarakstā iekļauju, laikam tāpēc,ka tas man ir neizsapņots sapnis, būt par īstu vīrieti) esam kompetatīvi. Mums patīk izaicinājums, mums patīk uzvarēt, būt pārākiem. Būt labākiem un iekārojamākiem. Bet līdzko kāds ir labāks par mums, tad mums veidojas kompleksi, mēs viņu nemīlam, mums skauž un mums gribas būt labākam.

Bet tad nāk tāda lieta, kā sports, kur mēs glorificējam, mums nepazīstamus ļaužus, kurus mīlam vairāk par sevi pašu. Un tad tieši tie ir tie,kas iegūst tās sievietes,kuras mēs liekam savos neaizsniedzami kalendārejamos topos. Kas pie visiem velniem tas ir ? Mums pēc dabiskas dziņas vajadzētu viņus ienīst par to,ka viņi ir labāki, un viņiem ir tas,kas mums nav. Nevis glorificēt viņus par to,ka viņi ir mūsu labākas, smukākas un iekārojamākas versijas.

Tātad secinājums, vidusmēra vīrietim patīk glorificēt nepieejamo, kas viņam. Un dievināt to,kam tas ir. Un tādējādi piepildīt savu dzīvi. Ilūzijas ir mūsu maize un dzinulis. Šokējoši, teikšu kā ir. Līdz ar to man ir vienkāršs top 1 ar Meganu Foksu, kuru es nekad nedabūšu. Un no vieglas sirds ienīstu Braenu Ostinu Grīnu. Tātad mana dzīve ir piepildīta internetz. Lai jums jaukas brīvdienas, vēlams pie ūdens, ar alu, rumkolu un ideālu kompāniju. Es un mans vesalais saprāts/neprāts no Jums atvadās.

Uh, sen nebija bijis tā, ka nedēļa paskrien garām nemanot, ir protams bijuši precedenti ar brīvdienām. Naktīm un tamlīdzīgām lietām, kurām ir zināma iespēja paslīdēt garām. Kā piemērs dzīve un mans miljons.

Teiksim pārsvarā man paslīd garām modinātājs (ar paslīd garām es domāju pārdzīvo kādu triecienu vai lidojumu), kurš man liekas ir tikai tāds neliels šķērslis mūsu (ar to es domāju sevi un savu alterego = berdu pitu) ikdienas dzīvē, un es uzskatu,ka attīstoties cilvēka evolūcijai, viņš šo parādību vienkārši iemācīsies ignorēt. Eh, skaistā bērnība, kad es modos ar modinātāju. Tagad es mostos 2h pēc viņa. Un ja nu kāds padomā, ko perversu, ko būtu darījis es. Modinātājs nav mīļ-vārdiņš draudzīgam onkulim vārda Buba.

Bet man liekas,ak rīts ir tik skaista lieta manā dzīvē, jo es iepriekšējā vakarā nereti domāju, pamodīšos no rīta, un izdarīšu to un to. Parasti tas viss beidzās ar to,ka es pamostos par vēlu un pa galvu, pa kaklu. Kas, starp citu man, vienmēr arī ir licies kā ļoti interesants izteiciens. Ko pie visiem velniem nozīmē skriet pa galvu. Vai tā ir kāda poza, ko es nezinu. Vai vienkārša darbība. Lai gan no otras puses, galva kakls, virziens no augšas uz leju, samērā ātri. It all makes sense now.

Bet atgriežoties pie sākotnējās tēmas, man rīti ir tāda mistiska vieta laikā un telpā, kur es lieku cerības, iespējas un visdažādākās darbības kuras es varu veikt. Bet pārsvarā visas šīs idejas nematerializējas. Līdz ar to es vēlos teikt rīts, un īpaši agrs rīts, ir melnā cauruma definīcija.

man patīk ēst un ēst kebabus, picas un burgerus. Tas ir manas horizontāli izplatītās figūras pamats.
mans mīļākais literatūras žanrs - garfilda komiksi.
mans mīļākais mākslinieks ir Megana Foksa (jo nekur citu es to nevarēju ielikt)
mana mīļākā bērnības grupa bija Green day.
mana mīļākā darba diena - valsts svētki.
mana mīļākā auto marka ir Ford Mustang. Un man vienalga, ka tā nav marka.
mans mīļākais tel. ražotājs nav. Telefons ir telefons, laiki mainās ražotāji mainās.
man nav mīļākais lupatu brends reiz bija old navy
mans mīļākā komēdija - Van Wilder The party liason
mans mīļākais action movie - Star Wars
labākā PC spēle ir Qake (ciparu piesieniet beigās klāt paši).
mīļākais tv seriāls ir the big bang theory
sportu patīk darīt, bet ne skatīties. Skraidoši vīrieši ar apaļām un fauliskām lietām nav mana stihija.
man patīk ballītes, jo visur ir svarīgākais ballītes. Ai, nē gribēju teikt kompānija.

Diena,kas seko dienai, kad Lindsija Lohana ir nonākusi cietumā, un es pat nezinu kā, lai es dzīvoju atlikušo dzīvi. Kā viņa izturēs. Vai viņa atgriezīsies reformēta. Un vispār kāpēc es par to satraucos ? Ak,jā pareizi man ir problēmas ar damaged girls. Līdz ar to es kā cilvēks bez reālas dzīves, dzīvo līdzi citu raizēm.

Un protams man liekas,ka mana pasaule ir sagrauta. Viena meitene precas, otra aiziet cietumā. Pastāstiet, kā lai es veidoju, savu privāto dzīvi. Un atbilde beigt dzīvot iedomu pasaulē netiek pieņemta.

Man liekas,ka mana pasaule ir sagrauta, vairs nebūs neviens, kas sagādā man prieku un ilūzijas par to, kad esi slavens, tu vari darīt visu kā vien vēlies. Un patiesa rock and roll attieksme vēl ir dzīva. Jo mūsdienu mūziķi man māca tikai to, ka roks ir miris. Dzīve ir grūta, neviens mani nemīl, iešu raudāt stūrī un rakstīt dzeju.

Un vispār žēl, ka mūsu Latvijas visi šie slavenie un post slavenie tēli nav spējīgi nopelnīt tik daudz naudas, lai uzvestos kā viņi grib. Jo manuprāt mūsu banānu republikas ietvaros visiem ir jābūt pozitīviem, lai var spēlēt zaļumballēs un prieciņš tantēm. Labi Līvi bija vienīgie, kas izcēlās, bet arī jau ar kaut kādu drūmu pensijas vecuma alkoholismu, un faktu,ka pēdējo labo dziesmu uzrakstīja pirms gadiem divdesmit. Un atskaitot vēl pāris grupas, kas neko nekad nenopelnīja, izauga, un tagad deldē biroja krēslus.

Man liekas,ka tas būtu interesanti, ja mums būtu kāds, kas visu laiku iekuļas nepatikšanās, kaut ko sadauza, dara kaunu sev un citiem. Un piedevām dzeltenai presei būtu par ko rakstīt, jo man liekas, ka pamazām jau viņiem mūsu aizraujošajā dīķī stāsti ir jāizdomā pašiem. Lauris Reiniks ir citplanētis. Mārtiņu freimani intresē meitenes. Ella tiešam ir talantīga. Dons turpina braukāt turpu šurpu. Saule šorīt uzlēca, eksperti lēšs, ka arī vakarā norietēs. Kas bija pirmais vista vai ola ? utt.

Kaut kā man liekas,ka tomēr tad, kad bija pārāk karsti, un domas neraisījās tālāk par - jo mazāk kusties, jo vēsāk jūties. Un jo vairāk tev ir ledusskapī alus, jo mazāk tu arī kustēsies, ja nu vienīgi, līdz ledusskapim. Lēnā mierīgā gaitā, nekustinot liekus muskuļus. Tā sacīt pa iestaigātu taciņu. Kas ir maksimāli īsa un efektīva no punkta A uz punktu B. No punkta dīvāns uz punktu, man glāze auksta alus.

Bet jā paejot šim liktenīgajām un skaistām dienām, sāk atdzimt manas grandiozās idejas, ko tik es nevarētu sadarīt ar savu brīvo laiku. Un kā tik es sevi nevarētu pilnveidot. Kas mani satrauc visvairāk gan ir tas,ka tās visas ir tikai domas. Lūk, te laikam es nonāku pie tā, ka esmu domātājs. Un līdz ar to es varētu cilvēkiem palīdzēt izdomāt,kas viņi būs.

Protams pats paralēli vēl aizvien mēģinot iemācīties franču valodu, kur progres 3 mēnešos - 0. Bungas, māku stilīgi virpināt bungu vālītes. Un izsist maršu, tas arī man prasīja 4 mēnešus. Un protams vairāk kā 7 gadus ilgais mēģinājums iemācīties spēlēt ģitāru. Kas vēl ne ar ko nav vainagojies.

Nesaprotu,kāpēc cilvēki saka, ka es nemāku novest lietas līdz galam. Un šo nu saprotiet katrs kā nu vien

Lūk piemērs izdomāju, ka būšu domātājs. Līdzīgi kā suns funs.