Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Secinu, ka gadiem ejot un laikiem mainoties mainās cilvēki. Nē! Cilvēki nemainās un nekad neaminīsies. Bet līdz ar to nemainās dažādas iezīmes un bailes, tā nu es izdomāju padomāt par ko tādu,kas ir sākums daudzām labām lietām - sevi. Un izdomāt, ka bailes patiesībā ir intresanta lieta, labi uz to mani iedvesmoja treilers "Fears of dark".
1) Man liekas, ka viena bailes tiešām ir no tumsas. labi, tās nav bailes. Bet patiesībā tiešām, pēc kādas tādas efektīvākas un bailīgākas filmas. Pārvietošanās dzīvoklī notiek raitāk. Es, protams, nezinu kāpēc manā galvā ir ilūzija, ka ja es būšu zem segas un gultā, cirvis no manis atleks... Un teiksim pie ieslēgtas gaismas jebkurš cilvēks ar nadi pārvēršas par kucēnu ar gaiši zilām acīm... katra ziņā tumsā tā fantāzija strādā raitāk, un sev visādas lietas varu sastāstīt.
2) Zobārst. Viennozīmīgi lieta no kura es baidos. Un man pat pēdējā apmeklējuma gaitā ieteica iedzert nedaudz bolderjāņus, un anestēziju teica, ka vairāk nedos, jo jau ir zirga deva. Nezinu kāpēc, bet šie cilvēki ar urbjiem mani biedē. gaidu to dienu, kad tu ieej pie zobārsta tu atslēdzies, tad tevi beigās pamodina.
3) un tad ir tās bailes par to, ka alus beigsies tieši minūti pirms desmitiem. Un augošās bailes par akcīzes pieaugumu un to, ka kādreiz Latvijas valdība oficiāli atdzīs, ka alus ir alkohols.
4) bailes par to, ka agri vai vēlu 18 gadi beigsies... eh tas laikam arī viss.
5) Bailes no būdīgā Ļošas ,kurš prasa 10 santīmus vai zakuriķ, tumšā nakts stundā žestikulējot ar dzelzs trubu :D