Es gan no bērnības ņifiga neatceros, taču ir daži uzplaiksnījumi atmiņā. Viena atmiņa ira, ka toreiz modē bija liķierīši. Šņabi jau arī projām nemetām.
Labais bija kad vienreiz vecā bērnudārza teritorijā bijām tā Kunga dūšā un izdomājām, ka vajaga taisīt "Kramagonkas" ar velosipēdiem. Vislabākais action bija kad kāds no mums izdomāja, ka forši ir braukt ar velo-ēdu, aiztaisīt acis un pakratīt galvu. Sajūtas bija lieliskas. Absolūti zūd koordinācija un pirmā sajūta ir trieciens pret zemi. Lieliski. Iesaku visiem izmēģināt.