tiesnesu etikas kodekss
Tiesnešu ētikas kodekss ietver piecus tiesnešu uzvedības kanonus, piemēram, tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu, kā arī tiesnesis izvairās no necienīgas rīcības, kā arī no šķietamas šādas rīcības izraisīšanas. Kodeksu izstrādājusi Latvijas Tiesnešu biedrība. Par šī kodeksa pārkāpumiem nav noteikta juridiska atbildība


1. KANONS

Tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu:

neatkarīga tiesu vara ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa;
tiesneša rīcībai ir jāsaskan ar Satversmi un Likumu un jābūt godprātīgai;
tiesnesim jāpiedalās augsti uzvedības kultūras normu noteikšanā, piemērošanā un saglabāšanā;
tiesnesim personiski jāievēro augstas uzvedības kultūras normas, lai apstiprinātu tiesu varas neatkarību un godīgumu.

2. KANONS

Tiesnesis izvairās no necienīgas rīcības, kā arī no šķietamas šādas rīcības izraisīšanas:

tiesnesis ciena un ievēro likumu;
tiesnesis apzinīgi un nosvērti pilda savus darba pienākumus;
tiesnesis darbojas tā, lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei;
tiesnesim ir jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā;
tiesnesim jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas parastam pilsonim var šķist apgrūtinoši, turklāt tas jādara pēc brīvas gribas;
aizliegums neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību attiecas gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan arī uz personisko dzīvi;
tiesnesis nedrīkst pieļaut, ka ģimenes, sociālās, politiskās vai citas attiecības varētu ietekmēt tiesneša rīcību tiesas spriešanas laikā;
tiesnesis nedrīkst izmantot tiesas institūta prestižu, lai apmierinātu savas vai ar viņu saistīto personu privātās intereses;
tiesnesis nedrīkst pieļaut, ka rodas iespaids, it kā kāda persona atrodas īpašā stāvoklī, kas ļautu ietekmēt tiesnesi;
tiesneša amata kandidātam ir jāizturas ar cienību, kas raksturīga tiesas institūtam, un savā rīcībā jāievēro tiesas neatkarības un godīguma princips, kā arī jārosina savus ģimenes locekļus ievērot tādus pašus uzvedības standartus.
3. KANONS

Tiesnesis pilda tiesu varas uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi:

tiesnešu tiešo pienākumu pildīšana ir primāra, salīdzinājumā ar pārējām tiesneša veiktajām darbībām;
tiesnesis pilnveido savu profesionalitāti;
tiesnesis, izlemjot lietas nedrīkst ietekmēties no atsevišķu cilvēku interesēm, sabiedrības protestiem vai bailēm no kritikas;
tiesnesis prasa noteiktas kārtības un uzvedības normu ievērošanu tiesas procesā;
tiesnesim jābūt iecietīgam, cieņas pilnam un laipnam pret procesa dalībniekiem, pieprasot līdzīgu attieksmi arī no prāvniekiem, tiesas personāla un citiem cilvēkiem, kas pakļauti tiesneša vadībai un kontrolei;
tiesnesis, iztiesājot lietu, darbojas pacietīgi, nosvērti un nesteidzīgi, tomēr efektīvi un uzņēmīgi;
tiesnesis savus uzdevumus pilda ar atbildības sajūtu un bez aizspriedumiem;
tiesnesis izvairās no vārdiem un runas, žestiem vai citas darbības, ko varētu uzņemt kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi;
tiesnesis nedrīkst pieļaut ex parte sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes;
tiesnesis drīkst konsultēties ar citiem tiesnešiem;
tiesnesim jācenšas lietas izlemt savlaicīgi;
tiesnesis nedrīkst par neizlemtu tiesu sniegt nekādus publiskus komentārus, kas varētu kaut kādā veidā ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu;
tiesnesis nedrīkst slavēt vai kritizēt tiesas piesēdētājus, kas varētu ietekmēt viņu objektivitāti attiecīgo lietu izlemšanā;
tiesnesis nedrīkst atklāt konfidenciālo informāciju, ko viņš ieguvis, būdams tiesneša amatā;
tiesnesis prasa no personāla un tiesas ierēdņiem, lai viņi ar cieņu izturētos pret tiesneša darbu, būtu uzticīgi, un godīgi pildītu savus darba pienākumus;
tiesnesim jāizvairās no prioritāšu izrādīšanas tiesas procesā;
tiesnesim, kas saņēmis ticamu informāciju par to, ka kāds tiesnesis ir pārkāpis ētikas kodeksa normas, jārīkojas atbilstoši saviem ētikas principiem;
tiesnesis atstata sevi no tiesas procesa, kurā viņam personīgi, dzīvesbiedram(-ei) vai citiem radiniekiem un ģimenes locekļiem ir ekonomiska interese par izskatāmās lietas būtību vai prāvā iesaistīto pusi.
4. KANONS

Tiesnesis organizē savu ārpustiesas darbību tādā veidā, lai tā nenonāktu pretrunā ar tiesneša pienākumiem:

tiesnesis veic ārpustiesas darbību tā, lai neradītu pamatu šaubām par tiesneša spēju veikt tiesneša pienākumus objektīvi, neapkaunotu tiesas institūtu un netraucētu tiesnešu pienākumu pareizu pildīšanu;
tiesnesim nav jābūt atšķirtam no tās sabiedrības, kurā viņš dzīvo, bet viņš nedrīkst izrādīt neobjektivitāti vai aizspriedumainību pret kādu cilvēku grupu, tautību, dzimumu, reliģiju utt.;
savā brīvajā laikā tiesnesis drīkst uzstāties ar referātiem, runām, rakstīt presē, lasīt lekcijas, kā arī piedalīties citos ārpustiesas pasākumos, kas nav pretrunā ar ētikas kodeksu;
tiesnesim ir tiesības dot savu ieguldījumu likumu, juridiskās sistēmas un tieslietu administrēšanas uzlabošanā, arī materiālo un procesuālo tiesību pārskatīšanā;
tiesnesis drīkst strādāt par pasniedzēju mācību iestādēs, valsts vai sabiedriskās organizācijās, kas nenodarbojas ar peļņas gūšanu;
tiesnesis drīkst piedalīties žēlsirdības organizācijās, bet nedrīkst to darīt tiesas institūta vārdā;
tiesnesis nedrīkst iesaistīties finansu vai saimnieciskos darījumos, ko varētu uztvert kā tiesneša amata ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī iesaistīties šādos darījumos ar juristiem, kas varētu piedalīties procesā;
tiesnesim var piederēt īpašums, viņš var rīkoties ar ģimenes locekļu īpašumu, arī ar nekustamo īpašumu, vai ar šo īpašumu iesaistīties peļņu nesošās darbībās;
tiesnesis nedrīkst strādāt par ierēdni, direktoru, vadītāju, kā arī būt par partneri, darbinieku vai konsultantu jebkurā uzņēmumā, izņemot tādus uzņēmumus, kas ir tiesneša vai ģimenes locekļu īpašumā vai līdzīpašumā, vai kas saistīti ar tiesnešu vai ģimenes locekļu finansu ieguldījumu;
tiesnesim ir jārīkojas ar saviem ieguldījumiem un citām finansu interesēm tādā veidā, lai pēc iespējas samazinātu gadījumu skaitu, kad ir pamats tiesnesi atstatīt no lietas izskatīšanas;
tiesnesis nedrīkst pieņemt, kā arī rosināt, lai ģimenes locekļi, kas pastāvīgi dzīvo tiesneša ģimenē, pieņemtu dāvanas, pakalpojumus vai aizdevumus no jebkādas personas, izņemot dāvanas no draugiem vai radiem īpašos gadījumos(jubilejās, gadadienās, kāzās)un aizdevumu no parastas kredītiestādes, kas pieejams arī visām citām personām, kas nav tiesneši;
tiesnesis nedrīkst būt par personīgo pārstāvi, aizbildni, pilnvaroto vai citu uzticības personu, izņemot tad, ja jākārto mantojums vai noguldījums kādam savas ģimenes loceklim, ar nosacījumu, ka šāda darbība netraucēs tiesnesim godīgi veikt viņa pamatpienākumus;
tiesnesis nedrīkst darboties kā arbitrs vai starpnieks vai arī veikt citādas privātas tiesāšanas darbības;
tiesnesis nedrīkst strādāt par praktizējošu juristu, bet var dot juridisku padomu, sarakstīt vai pārskatīt juridiskus dokumentus kādam no savas ģimenes locekļiem;
tiesnesis drīkst saņemt kompensāciju, kā arī izdevumu atlīdzību par ārpustiesas darbībām, kas ir atļauts šajā kodeksā, ja šādu maksājumu avots nerada sajūtu, ka tas varētu ietekmēt tiesneša tiesvedības pienākumu izpildi vai citādā veidā radīt nepiemērotas uzvedības iespaidu, kompensācija nedrīkst pārsniegt pakalpojuma reālo vērtību, kā arī tā nedrīkstētu būt lielāka par summu, ko par tādu pašu darbu būtu saņēmis cits cilvēks, kas nav tiesnesis;
5. KANONS

Tiesnesis vai tiesneša kandidāts atturas no politiskas darbības:

tiesnesis vai tiesneša kandidāts nedrīkst būt politisku organizāciju vai partiju biedrs, turēt runas kādas politiskas organizācijas vārdā, prasīt ziedojumus vai izdarīt noguldījumus politiskās organizācijas vai tās kandidāta atbalstam;
tiesnesis aptur tiesneša darbību uz laiku, ja viņš tiek ievēlēts valsts varas, pārvaldes vai pašvaldības struktūrās;
tiesnesis var palikt amatā priekšvēlēšanu kampaņu laikā, būdams deputāta kandidāts Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās;
kandidāts, kas nav tiesnesis, un vēlas tikt iecelts tiesneša amatā, līdz viņa iecelšanai par tiesnesi var būt kādas politiskas organizācijas biedrs, apmeklēt politiskas sapulces, turpināt maksāt parastos maksājumus politiskai organizācijai;
aizliegums līdzdarboties politiskajās partijās vai organizācijās neliedz tiesnesim personīgas simpātijas vai antipātijas pret atsevišķām politiskām partijām, ja tas netraucē objektīvai tiesas spriešanai.