|
|
soikins | |
|
|
|
|
|
|
|
Vakar, apmēram pulksten 18:07 devos gar Brīvības pieminekli virzienā no "Saktas" uz Operu un piefiksēju interesantu skatu (žēl, fotoaparāta līdzi nebija):
Apmēram 12 jauni vīrieši, karognesēja vadībā, raitā solī devās Brīvības pieminekļa nožogojuma virzienā. Vismaz vienam no jaunēkļiem ap roku bija arī NSS apsējs, tādēļ varētu minēt, ka tie bija "Nacionālā spēka savienības" pārstāvji. Kaut pārliecināts neesmu, nevienu pazīstamu seju neredzēju, bet varbūt tas tādēļ, ka biju labu gabaliņu nostāk un arī acis uz vecumu tā slikti rāda. Sasnieguši nožogojumu viņi uzsāka nelielu vārdu apmaiņu ar policijas darbiniekiem. No 50 metru attāluma vērojot šo skatu, man radās iespaids, ka teksts varēja būt šāds: Karognesējs (K): "Labdien, mēs esam NSS pārstāvji, kas ieradušies protestēt." Policijas apakšvirsnieks (P): "Sveicināti, mēs esam policisti, kas sargā Brīvības pieminekli." K: "Prieks Jūs satikt, instrukcijas punktā 1.7.6 bija paredzēts, ka mēs Jūs satiksim pie nožogojuma." P: "Tieši tā, mēs rīkojamies saskaņā ar instrukciju. Punkā 3.5.19 paredzēts, ka mums Jūs jāpavada uz policijas automobili AM 4532." K: "Paldies, mēs būtu ļoti pateicīgi par šādu palīdzību. Instrukcijā paredzēts sastadīt administratīvo protokolu, vai tas Jums nebūtu pārāk liels apgrūtinājums?" P: "Protams, ka nē, cienītais protestētāj, tieši tādēļ mēs arī šeit atrodamies." K: "Būšu Jums ārkārtīgi pateicīgs!" P: "Gods kalpot Latvijai!"
Tālāk katram jaunietim tika piekomandēts viens policists un visi protestētāji tika laipni pavadīti līdz policijas automašīnai, pieturot katru NSS pārstāvi pie rociņas. Visa operācija notika stingri saskaņā ar instrukciju un aizņēma apmēram divas minūtes un 14 sekundes.
Lūk, tā ir paraugprotestēšana īsti vāciskā garā un ciešā saskaņā ar instrukciju. Protestējam vienu dienu gadā apmēram 30 minūtes. Pagozējamies TV un fotokameru objektīvu priekšā, nopelnam "kaujas rētas" administratīvā protokola formā, kuras vēlāk demonstrēt jūsmīgām pokemonēm un tālākā nākotnē karstasinīgajiem mazbērniem un dodamies uz krogu dzert alu un ēst desiņas, aizrautīgi apspriežot savas varonīgās kara gaitas. Ļoti civilizēta svētdienas protestēšana. Patiesa revolucionārā darbība, kuras sekas noteikti būs drīza Latvijas dekolonizācija. Cīņai sveiks!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Redziet, sētas uzsliešanas vai neuzsliešanas jautājums šajā konkrētajā pukstā netika nekādā veidā aizskarts (skat. manus divus iepkriekšējos cibinājumus), kā arī man grūti saskatīt kaut mazāko pamatu, kādēļ būtu jāizaka minējumi par manu atmiņas atmiekšķēšanos. Tilžas bērnu nama lietu piesaucu tādēļ, ka tā ir vienīgā pozitīvā nacionālistu akcija ar taustāmu rezultātu, kuru esmu pēdējā gada laikā redzējis (atzīstu, ka varētu būt palaidis garām vēl kādu, piemēram, malkas saciršanu kādam leģionāram vai tamlīdzīgu masveida pasākumu).
Apmēram sešus-septiņus gadus sekojot līdzi latviešu nacionālistu aktivitātēm, radies iespaids, ka nacionālisti nav izdarījuši neko, izņemot diskutēšanu savā starpā par jautājumiem, kuros ir vienisprātis; periodiskiem piketiem, gājieniem un citām publiskām izrādīšanās akcijām; skaļiem preses paziņojumiem un pilnīgi bezjēdzīgai okpuantu, ebreju, homoseksuālistu, komunistu, politiķu un citu viņiem netīkamu cilvēku lamāšanu. Visās šajās akcijās īpašu praktisku jēgu nesaskatu, drīzāk uzskatu to par narcistisku ekshibicionismu un bravūrīgu nonkonformismu. Tajā ietilpst arī Jūsu pēdējais teikums: "Pats visu to mentu (pēc maniem iespaidiem 80% krievu) netīro darbu redzēju un tiku sašņorēts, nevis teļļukā nolūrēju." Sulbums nav varonība, jeb kā savulaik teicis Staņislavs Eži Lecs "Nu, izdauzīji caurumu sienā, ko darīsi blakus kamerā?"
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|