Redziet, sētas uzsliešanas vai neuzsliešanas jautājums šajā konkrētajā pukstā netika nekādā veidā aizskarts (skat. manus divus iepkriekšējos cibinājumus), kā arī man grūti saskatīt kaut mazāko pamatu, kādēļ būtu jāizaka minējumi par manu atmiņas atmiekšķēšanos.
Tilžas bērnu nama lietu piesaucu tādēļ, ka tā ir vienīgā pozitīvā nacionālistu akcija ar taustāmu rezultātu, kuru esmu pēdējā gada laikā redzējis (atzīstu, ka varētu būt palaidis garām vēl kādu, piemēram, malkas saciršanu kādam leģionāram vai tamlīdzīgu masveida pasākumu).

Apmēram sešus-septiņus gadus sekojot līdzi latviešu nacionālistu aktivitātēm, radies iespaids, ka nacionālisti nav izdarījuši neko, izņemot diskutēšanu savā starpā par jautājumiem, kuros ir vienisprātis; periodiskiem piketiem, gājieniem un citām publiskām izrādīšanās akcijām; skaļiem preses paziņojumiem un pilnīgi bezjēdzīgai okpuantu, ebreju, homoseksuālistu, komunistu, politiķu un citu viņiem netīkamu cilvēku lamāšanu. Visās šajās akcijās īpašu praktisku jēgu nesaskatu, drīzāk uzskatu to par narcistisku ekshibicionismu un bravūrīgu nonkonformismu. Tajā ietilpst arī Jūsu pēdējais teikums: "Pats visu to mentu (pēc maniem iespaidiem 80% krievu) netīro darbu redzēju un tiku sašņorēts, nevis teļļukā nolūrēju." Sulbums nav varonība, jeb kā savulaik teicis Staņislavs Eži Lecs "Nu, izdauzīji caurumu sienā, ko darīsi blakus kamerā?"