|
|
soikins | |
|
|
|
|
|
|
|
Ir gadījies saskarties ar šādu piedāvājumu? Man arī nē, bet es ar to ieteiktu aizstāt diezgan populāro diskusijas nogalināšanas frāzi: "Paliksim katrs pie savas taisnības." Cik gan liela ir iespēja, ka abiem diskusijas dalībniekiem ir taisnība? Nesalīdzināmi mazāka par varbūtību, ka taisnība ir vienam. Nemaz nerunājot par varbūtību, ka abi kļūdās.
Ko frāze "Paliksim katrs pie savas taisnības." liecina par tās izteicēju? To, ka viņam nemaz nerūp patiesība, ka viņš ir gatavs palikt savos maldos, lai tikai vairs nebūtu jādiskutē. Būtībā viņš savam nesenajam oponentam saka: "Zini, man pie kājas, kuram ir taisnība. Mani tas nemaz neinteresē un tāpēc manis pēc varam palikt pie absurda pieņēmuma, ka mums abiem ir taisnība. Jā, es zinu, ka tā ir apvainojums veselajam saprātam, bet man po.". Ja nevēlies vairs diskutēt, tad pabeidz ar kaut ko šādu: "Es redzu, ka dotajā mirklī mūsu diskusija ne pie kā nenovedīs. Es padomāšu par Taviem argumentiem un iepazīšos ar tiem rakstiem, kurus minēji. Ja Teu sanāk laiks, padomā arī par to, ko es teicu. Atgriezīsimies pie šīs tēmas citreiz. Tagad paņemam vēl pa vienai koklei." Tas būtu normāls pamiera piedāvājums, nevis piedāvājums palikt par idiotu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Un ņemot vērā to, ka ir bezgalīgs skaits iespējamo atbilžu, varbūtība, ka viena ka abas būs nepareizas ir nesalīdzināmi lielāka par varbūtību, ka vismaz viena būs pareiza.
Protams, dzīvē situācija ir sarežģītāka un mūsu viedokļi sastāv no daudziem "ķieģelīšiem" vienam viens ķieģelītis būs patiess, otram nepatiess. Bieži vien mūsu patiesie viedokļi balstās uz nepatiesiem pieņēmumiem, dažreiz otrādi - no patiesām premisām nonākam pie nepatiesiem secinājumiem.
Bet īsti nesaprotu, ko grib teikt sirdna. Labs piemērs par aklajiem un ziloni, bet nesaprotu, kā tas ilustrē pieņēmumu, ka "šīs varbūtības [ka taisnība ir vienam un ka taisnība ir abiem] ir apmēram vienādas". Šajā piemērā varbūtība, ka taisnība ir vairākiem, manuprāt, ir nulle. Zilonis nav nedz siena, nedz striķis vai koks. Taisnība nav nevienam. Aklie, apmainoties ar viņu rīcībā esošo informāciju un izdiskutējot to, iegūs lielāku iespēju konstatēt, kādas īpašības piemīt viņu apskatītajam objektam. Ja aklie apstāsies pie "katram ir sava taisnība un pie tā arī paliksim", viņi visi paliks tādi paši muļķi, kā bija pirms tam. Visi maldīsies.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Tad no diskusijas jāizstājas ar citu tekstu, nevis "paliksim katrs pie savas taisnības". Es varētu piedāvāt šādu: "Piedod, es patiešām šajā jautājumā neorientējos un tādēļ neesmu spējīgs turpināt diskusiju par to." Diez', kad pienāks diena, kad kaut ko tādu dzirdēšu :)
Nez' vai pats kādreiz kaut ko tādu pateikšu? Maz ticams, jo nelienu diskutēt par tēmām no kurām neko nejēdzu un ja izrādās, ka no tēmas, par kuru diskutēju, patiešām neko nejēdzu (salīdzinājumā ar oponentu), tad nekad nebūšu tik slinks, lai pēc tam nepameklētu papildus informāciju par apskatāmo jautājumu. Sevišķi, ja diskusijas oponents ir izrādījies erudītāks. Tādu iespēju nedrīkst laist garām.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|