Un ņemot vērā to, ka ir bezgalīgs skaits iespējamo atbilžu, varbūtība, ka viena ka abas būs nepareizas ir nesalīdzināmi lielāka par varbūtību, ka vismaz viena būs pareiza.

Protams, dzīvē situācija ir sarežģītāka un mūsu viedokļi sastāv no daudziem "ķieģelīšiem" vienam viens ķieģelītis būs patiess, otram nepatiess. Bieži vien mūsu patiesie viedokļi balstās uz nepatiesiem pieņēmumiem, dažreiz otrādi - no patiesām premisām nonākam pie nepatiesiem secinājumiem.

Bet īsti nesaprotu, ko grib teikt sirdna. Labs piemērs par aklajiem un ziloni, bet nesaprotu, kā tas ilustrē pieņēmumu, ka "šīs varbūtības [ka taisnība ir vienam un ka taisnība ir abiem] ir apmēram vienādas". Šajā piemērā varbūtība, ka taisnība ir vairākiem, manuprāt, ir nulle. Zilonis nav nedz siena, nedz striķis vai koks. Taisnība nav nevienam. Aklie, apmainoties ar viņu rīcībā esošo informāciju un izdiskutējot to, iegūs lielāku iespēju konstatēt, kādas īpašības piemīt viņu apskatītajam objektam. Ja aklie apstāsies pie "katram ir sava taisnība un pie tā arī paliksim", viņi visi paliks tādi paši muļķi, kā bija pirms tam. Visi maldīsies.