Yay, man veicas. Aizdevos uz Maximu pēc pelmeņiem, eju ārā no veikala un - ko es redzu? Ārā gāž. Super, gaidīt besis, eju tāpat. Un tagad seko Mērfijiskā šī pasākuma daļa: kad pēc tām 5 minūtēm lielā gāziena esmu mājās, sāk spīdēt saule. Un vēl es gandrīz nokritu uz gājēju pārejas, jo man pa to zebru paslīdēja čība. :D
Dižķibeles apstākļos man sāk iepatikties Maxima cenu un akciju dēļ. Nopirku ne tikai pelmeņus, bet arī jogurtiņu, ņamm. Nav jau ne vainas par dienu nekā norādīts termiņā vecākam jogurtam, toties cena uz pusi mazāka un nav žēl atļauties nopirkt. Bāc, es pat neatceros, kad pēdējo reizi būtu jogurtu pirkusi, vasara un dižķibele dara savu. Mana sasodītā ekonōmēšana. A jēga, ja to, ko ietaupu, mamma uz savu Amway vai arī katalōgu/top-šopa tipa precēm iztērē?

Kā parasti randomā par dzīvi:
Pēc tam, kad vakar mani pamodināja pus8os un es biju palūgusi šoreiz ātrāk par kādiem 9iem nerakstīt, plkst. 8:50 atnāca laba rīta vēlējums, kam pēc mana aizrādījuma, ka vēl nav 9, sekoja teksts, ka viņam apnika gaidīt. Ikrīta rituāls - mosties ar Māri! :D