What does not kill you, makes you stronger.

August 13th, 2009

12:49 am

"Jā, ar tevi tikai kopā kādu jauku vakaru, ar pīpi bez monopola un citiem"
Es drīkstu pamazām sākt svinēt uzvaru? :D

Yeah. Vasara tuvojas beigām. Kad man tētis vakar pajautāja: "Nu un tev šī vasara baigi laba bijusi?", kārtējo reizi pārmetot to, ka visu laiku tjip sēžu mājās pie pc, es nevilcinoties atbildēju, ka jā. Laba, vai pareizāk sakot - notikumiem bagāta. Oi, šī vasara man tiešām patīk. ^^ Žēl, ka līdz beigām palicis pavisam maz. Nu un tas, savukārt, liek man cerēt, ka studiju gadi nebūs viena vienīga vilšanās un intuīcija nebūs mani piečakarējusi.
Šobrīd dzīve joprojām ir zināmā freeflowa stadijā. Ja ir kaut kas, ko darīt, - daru, ja ir piedāvājumi - pieņemu, bet īpaši nedomāju. Vispār.

Ak, jā, bet man ir parādījusies problēma. Man ir jāizdomā, kādu filmu skatīsimies. Dēm.

12:53 pm

Yay, man veicas. Aizdevos uz Maximu pēc pelmeņiem, eju ārā no veikala un - ko es redzu? Ārā gāž. Super, gaidīt besis, eju tāpat. Un tagad seko Mērfijiskā šī pasākuma daļa: kad pēc tām 5 minūtēm lielā gāziena esmu mājās, sāk spīdēt saule. Un vēl es gandrīz nokritu uz gājēju pārejas, jo man pa to zebru paslīdēja čība. :D
Dižķibeles apstākļos man sāk iepatikties Maxima cenu un akciju dēļ. Nopirku ne tikai pelmeņus, bet arī jogurtiņu, ņamm. Nav jau ne vainas par dienu nekā norādīts termiņā vecākam jogurtam, toties cena uz pusi mazāka un nav žēl atļauties nopirkt. Bāc, es pat neatceros, kad pēdējo reizi būtu jogurtu pirkusi, vasara un dižķibele dara savu. Mana sasodītā ekonōmēšana. A jēga, ja to, ko ietaupu, mamma uz savu Amway vai arī katalōgu/top-šopa tipa precēm iztērē?

Kā parasti randomā par dzīvi:
Pēc tam, kad vakar mani pamodināja pus8os un es biju palūgusi šoreiz ātrāk par kādiem 9iem nerakstīt, plkst. 8:50 atnāca laba rīta vēlējums, kam pēc mana aizrādījuma, ka vēl nav 9, sekoja teksts, ka viņam apnika gaidīt. Ikrīta rituāls - mosties ar Māri! :D
Powered by Sviesta Ciba