"Happiness does not consist in things, but in the relish we have of them." (Francois duc de la Rochefoucald)

Ha, ha, uzminēt, kas notika tālāk šonakt nav grūti.
Bet vienu gan es nesaprotu. Kāpēc ar pašu skūpstīšanās procesu neiet baudāmi, par spīti tam, ka gandrīz viss pārējais ir labi. T.i., tehniski es saprotu, kāpēc, bet kāpēc tam tā vajadzēja būt? Ēh.

Taču interesantāk ir tas, ka tētis ir pasācis viņu pieminēt [, kamēr es viņu esmu pieminējusi tikai pāris reizes pēdējo 2 mēnešu laikā]. Tad tētis no visiem manējiem par viņu pirmo pajautā, kur šams studēs, tad vakarā, kad rakstīju sms, jautāja: "Kam tu tur raksti? Nu ne jau Mārim?" [un es patiešām viņam rakstīju], un tā vēl bija tikai šodiena.. Viņš ko, domā, ka starp mums kaut kas ir, vai? :D Tb, nav jau tā, ka nebūtu, bet īsti tā, ka ir, arī nav.

Pasnaudām dārzā, turklāt vēl pēc braukšanas īsti miegs nenāk. Taisni vai nezinu, ko darīt. [Kaut arī zinu, ka aizmigšu drīz pēc ielīšanas gultā.]