"I see my path, but I don't know where it leads. Not knowing where I'm going is what inspires me to travel it." (Rosalia de Castro)

Nedaudz pāri 12iem manu mierīgo tikko-pamodušos-cilvēka sēdēšanu pie pc pātrauca zvans no LU. Izrādās, ja gribu pretendēt uz budžetu, man šon viņiem iesniegums jāuzraksta, tb, manā gadījumā, jābrauc uz Rīgu. Mazāk kā divu stundu laikā. Nu ko, extra tempos iečekoju, kas ir ar transportu, apģērbos un pēc minūtēm 20 jau biju mikriņā. Tur man sāka nākt miegs un es no telefōna biju uzrakstījusi postu, bet kaut kas nogļukoja, un viss pazuda. Cūcība. Yeah, Rīgā veiksmīgi aizčāpoju līdz Mārstaļu ielai, uzrakstīju to iesniegumu, uzzināju, ka - ak, kāda laime! - ja taisos studēt LU, rīt būs tāpat jābrauc atkal slēgt līgumu. Uzreiz nevarēja, jo rīt vēl lems par budžetiem. Pēc tam aizgāju līdz Rsebam, uzzināju, ka viņi joprojām konkursa rezultātus nav noformējuši oficiāli, taču esmu 5. [3 vietas]. Ja vismaz 2 cilvēki atsakās, piedāvās man. Redz, kā, aizejot persōnīgi, var vismaz kaut ko noskaidrot, a to pa telefōnu un ēpastā viņi tikai aizbildinājās, ka zvanīšot 'šodien, rīt' [sākot ar 1dienu :D]. Jautājums par to, kur studēt, savu aktualitāti nezaudē. Toties pārsteigumu sagādā tas, ka ir jau 4:0 Rseba programmas labā. :D
Lai vai kā, pēc Rseba apmeklējuma man bija besis iet uzreiz uz vilcienu atpakaļ, tāpēc izdomāju bišķi pastaigāt. Rezultātā attapos stāvot Mārupē pie dzelzceļa pārbrauktuves un zvanot tētim, lai noskaidortu, kur atrodas Tīraine. Bišķi iešanas autopilots bija ieslēdzies. :D

Toties no rīta, kamēr ģērbos, atcerējos, ka sapnī šonakt biju līgava. Ja vēl atcerētos, ar ko precēties taisījos... :D