What does not kill you, makes you stronger.

August 6th, 2009

01:32 am

Ooou fak, izrādās, man šodien bija jābūt pie zobārsta, nevis rīt! Biju iegaumējusi, ka 4dien tjip, pakāsu lapiņu, kuru tikko veiksmīgi atradu, un ieraudzīju... ka rakstīts 5. augusts. Shit. Nu ko, rīt būs jāiet uz to laiku sēdēt un tēlot šoku, it kā nemaz i lapiņu nebūtu atradusi.

11:23 am

"All the truth in the world adds up to one big lie." (Bob Dylan)

Pēc sīkākas izpētes atklājās, ka man nav finanšu, lai ietu tēlot pārsteigumu, nu gadījumam, ja viņa mani kkā var paņemt uzreiz vai mazliet jāuzgaida. Varētu tad arī izgrozītes, bet tik daudz kaut kā negribas. Ja reiz eju pie zobārsta, naudai vajadzētu būt. Heh, kārtējā nenokārtotā, aizmirstības plauktiņā iegūlusī lieta.

Par studijām. LU joprojām nav atbildējuši uz vakara ēpastu, pff. Taču tētis vakar tā tieši arī pateica - ej uz Meža ielu [Rsebu, tb]. Nesaprotu, kāpēc, jo iepriekš viņš par ekonōmistiem fanoja. Es, savukārt, vakarnakt pilnā nopietnībā sāku pētīt RSU programmas, kurām pagarināta pietiekšanās. Plus, tur ir lētāk un jāmācās par gadu mazāk, kas principā man ir ļoti svarīgi, taču.. tā atrodas ģeogrāfiski pārāk neizdevīgā vietā. Tāpat ar tēti vakar panesās jociņš ar Baltijas Krievu institūtu [BSA tgd laikam bija]. Tjip ka nu var jau vispār uz to aiziet - lēti, ir tieši tā programma, uz ko mani tētis Turībai par labu aģitēja, var ar pilsētas autōbusu aizbraukt - kas vēl ir vajadzīgs?! :D

06:12 pm

"I see my path, but I don't know where it leads. Not knowing where I'm going is what inspires me to travel it." (Rosalia de Castro)

Nedaudz pāri 12iem manu mierīgo tikko-pamodušos-cilvēka sēdēšanu pie pc pātrauca zvans no LU. Izrādās, ja gribu pretendēt uz budžetu, man šon viņiem iesniegums jāuzraksta, tb, manā gadījumā, jābrauc uz Rīgu. Mazāk kā divu stundu laikā. Nu ko, extra tempos iečekoju, kas ir ar transportu, apģērbos un pēc minūtēm 20 jau biju mikriņā. Tur man sāka nākt miegs un es no telefōna biju uzrakstījusi postu, bet kaut kas nogļukoja, un viss pazuda. Cūcība. Yeah, Rīgā veiksmīgi aizčāpoju līdz Mārstaļu ielai, uzrakstīju to iesniegumu, uzzināju, ka - ak, kāda laime! - ja taisos studēt LU, rīt būs tāpat jābrauc atkal slēgt līgumu. Uzreiz nevarēja, jo rīt vēl lems par budžetiem. Pēc tam aizgāju līdz Rsebam, uzzināju, ka viņi joprojām konkursa rezultātus nav noformējuši oficiāli, taču esmu 5. [3 vietas]. Ja vismaz 2 cilvēki atsakās, piedāvās man. Redz, kā, aizejot persōnīgi, var vismaz kaut ko noskaidrot, a to pa telefōnu un ēpastā viņi tikai aizbildinājās, ka zvanīšot 'šodien, rīt' [sākot ar 1dienu :D]. Jautājums par to, kur studēt, savu aktualitāti nezaudē. Toties pārsteigumu sagādā tas, ka ir jau 4:0 Rseba programmas labā. :D
Lai vai kā, pēc Rseba apmeklējuma man bija besis iet uzreiz uz vilcienu atpakaļ, tāpēc izdomāju bišķi pastaigāt. Rezultātā attapos stāvot Mārupē pie dzelzceļa pārbrauktuves un zvanot tētim, lai noskaidortu, kur atrodas Tīraine. Bišķi iešanas autopilots bija ieslēdzies. :D

Toties no rīta, kamēr ģērbos, atcerējos, ka sapnī šonakt biju līgava. Ja vēl atcerētos, ar ko precēties taisījos... :D
Powered by Sviesta Ciba