03:53 am"They [the days] come and go like muffled and veiled figures sent from a distant friendly party; but they say nothing, and if we do not use the gifts they bring, they carry them as silently away" (Ralph Waldo Emerso)Šķiršanās, puspudele vīna un sms Mārim par to, vai viņa piedāvājums mani kādreiz naktī izvizināt ar savu jauno Audi šovakar ir spēkā. Bija. Bet nu mašīnīte viņa stilā - uzrāviens tāds, ka es pirmo reizi tik dziļi tiku iepspiesta sēdeklī, un gabals no laukuma aiz pils līdz tiltam pārspēja visas iegūstamās sajūtas no amerikāņu kalniņiem, tāpat kā nelielā paārdīšanās pa grantētu stāvlaukumu. Par 170 uz šosejas nemaz nerunāšu.. Heh, vajadzētu justies visai nedroši, braucot ar viņu, bet es viņam laikam uzticos. :D Vēl par mašīnu runājot - noķēru lielāko endorfīna devu pa ilgiem laikiem, pabāžoties ārā pa lūku. Mrr, vienmēr biju gribējusi to izdarīt. ^^ Kā arī salauzu šūpoles Veselības takā Ožos. Pareizāk sakot, ķēdes stiprinājums pārtrūka, kad biju tīri pieklājīgā lidojumā. Par laimi, bija mīksta piezemēšanās, tā kā dabūju tikai wtf sajūtu, brīvo kritienu un pagulēt zālītē. :D Yeah, un mašīna šitai pastaigai tika atstāta apmēram 150 m attālumā no Kalniņa jaunskunga dzīvokļa, plus īpaši tālu prom negājām. Taisni vai gribējās, lai viņš mūs ierauga. :D Lai vai kā, pasākumiņš bez nekā, wnk draugi. Jāpiebilst, pretēji tam mērķim, ar kādu biju viņam rakstījusi. :D Tāda dīvaina sajūta, ka negribas kko sačakrēt, sastiegt or smth tike that. Vēl būs laiks. |
What does not kill you, makes you stronger.
August 5th, 2009
05:48 pm"I seldom end up where I wanted to go, but almost always end up where I need to be." (Douglas Adams)Grūti nodefinēt, vai tas ir smieklīgi vai traģiski, vai pilnībā normāli - tas, kā spēlējos ar izvēli par to, kur iet tālāk. Studēt, i mean. Pilnībā skaidrs ir tas, ka lamāju sevi par to, ka nespēju saprast, ko gribu, un to, ka tās 2 izvēles iespējas, kas man tagad ir atlikušas, tika pieņemtas spontāni. Tb, abas ir visai garām, bet jāizvēlas ir. Trešais variants ir aizbraukt uz Īriju pie Edmja, pastrādāt gadiņu, atrast, kur bāzt savu patieso būtību, un tad braukt atpakaļ sākt studēt ar pilnu pārliecību. Gandrīz vai nopietni apsverams variants, u know. |
08:26 pmBļ, sēžu uz palodzes, klausos mūziku un skatos uz meitenīti lejā pagalmā, kas mierīgi varētu būt es pirms gadiem padsmit. Es arī tolaik biju maza, blonda, ar astītēm un tieši tāpat ložņāju pa veco raķeti [nu tjip dzelzs stieņu veidojums raķetes formā] un vispār izturējos. Šādos brīžos grūti apzināties, ka patiesībā man ir tikai 18, tfu, 19 gadi. Nejūtos veca, bet nejūtos arī tik jauna.Starp citu, čo ta Māris aktivizējies. Raksta pat. :D Vēl patīkamāk par šo ir piefiksēt, ka viņš ir pārņēmis manus garos 'ō' un kaut kādā mērā rakstīšanas stilu vispār. ^^ Savukārt Edmis jau atkal draugos ielicis profilā bildi ar mani. Mazie ikdienas prieciņi. :] |
Powered by Sviesta Ciba