Uuun tā ir pagājusi vēl viena stunda. Izskatās, ka diena būs pa skaisto - debesis zilas un gaiss tik svaigs, cik svaigs tas var būt tikai vasaras rītos. Īstenībā, no rītiem parasti nekad nav mākoņu. Viņi arī guļ?
Stunda šoreiz tika izlietota produktīvāk nekā iepriekšējās trīs. Izmeklējos piemērotas fona bildes, būs man svaigāks skats uz dzīvi, kad saņemšos sākt pa jaunu čakarēt cibu, kamēr atradīšu, ko gribu. Tas nekas, ka bilžu šobrīd ir ap 20, bet jāizvēlas būs tikai viena. :D Tas nekas, ka tās atkal būs vairākas stundas besīšanās. Galvenais ir tas, ka pietiek man tagadējās pelēcības. Nomācoši mazliet. Pirms laika tā bija tieši vietā, jā, bet tagad es esmu atsākusi dzīvot, vajag ko spilgtāku.

Heh, aizdomājos par to, ka labākās, mīļākās vai jautrākās atmiņas man parasti ir no naktīm, rītiem. Un domājot par to, kas parasti pa naktīm sadarīts, rodas sajūta, ka tā ir pavisam cita pasaule. Arī vispārīgi, i mean. Cita noskaņa. Pūce esmu bijusi vienmēr, kopš sevi atceros. Ko nevaru pa dienu vai vakarā, saņemos izdarīt pa nakti. Ja pa retai reizei pazīmējos, tad naktī. Nu jā, un te prātā nāk - džekus arī pa nakti dabonu. :D Patīk man naktis, par to viss stāsts.

Opā, pusseši jau. Man modinātājs uz deviņem stāv, laikam diži daudz pagulēt nedabūšu. Nu ko, liekam modinātāju vēlāk, dabonam papildus stundu un ejam gulēt. That's it. :D