What does not kill you, makes you stronger.

July 30th, 2009

04:09 am

Jaukiņi, trīs stundas esmu pavadījusi, grozoties pa gultu un mēģinot iemigt. Miega nevienā acī, ausī, galvā un citur, domas auļo, acis ciet neturas... Un ne jau pirmo nakti tā. Njā, režīmiņš man ir pamatīgi sačakarēts. Taču, tā kā esmu paradusi dzīvi tvert pozitīvi - labi vien ir. Vēl mēnesis šādām izdarībām un nakšu tērēšanai ir, pēc tam naktis būs jālieto prasmīgāk. Gulēšanai, visticamāk, ja ne sazin kam ar studijām saistītam. Jāpacenšas būs pēc iespējas iglāk saglabāt tā sajūta, kā tas ir, ka vari mierīgi bez stresa nogulēt līdz rītam, zinot, ka nekas nav jādara, nekur nav jāiet.
Un vēl par dzīves prieciņiem. Noformatēju pleijeri beidzot - uh, strādā kā jauns! Pat apšokējos, kad šamais ieslēdzās pāris sekunžu laikā. Paskaidrojumam: iepriekš tās bija kādas 10 sekundes, nepārspīlējot. Bet tagad - perfekti. Rādās, ka vismaz pagaidām nešķirsimies un kopā sagaidīsim viņa 2 gadu intensīvas lietošanas jubileju. A pēc firmas pērkot likās, ka lētā gala mēsls, kas diez cik ilgi neizvilks. :D

05:04 am

Uuun tā ir pagājusi vēl viena stunda. Izskatās, ka diena būs pa skaisto - debesis zilas un gaiss tik svaigs, cik svaigs tas var būt tikai vasaras rītos. Īstenībā, no rītiem parasti nekad nav mākoņu. Viņi arī guļ?
Stunda šoreiz tika izlietota produktīvāk nekā iepriekšējās trīs. Izmeklējos piemērotas fona bildes, būs man svaigāks skats uz dzīvi, kad saņemšos sākt pa jaunu čakarēt cibu, kamēr atradīšu, ko gribu. Tas nekas, ka bilžu šobrīd ir ap 20, bet jāizvēlas būs tikai viena. :D Tas nekas, ka tās atkal būs vairākas stundas besīšanās. Galvenais ir tas, ka pietiek man tagadējās pelēcības. Nomācoši mazliet. Pirms laika tā bija tieši vietā, jā, bet tagad es esmu atsākusi dzīvot, vajag ko spilgtāku.

Heh, aizdomājos par to, ka labākās, mīļākās vai jautrākās atmiņas man parasti ir no naktīm, rītiem. Un domājot par to, kas parasti pa naktīm sadarīts, rodas sajūta, ka tā ir pavisam cita pasaule. Arī vispārīgi, i mean. Cita noskaņa. Pūce esmu bijusi vienmēr, kopš sevi atceros. Ko nevaru pa dienu vai vakarā, saņemos izdarīt pa nakti. Ja pa retai reizei pazīmējos, tad naktī. Nu jā, un te prātā nāk - džekus arī pa nakti dabonu. :D Patīk man naktis, par to viss stāsts.

Opā, pusseši jau. Man modinātājs uz deviņem stāv, laikam diži daudz pagulēt nedabūšu. Nu ko, liekam modinātāju vēlāk, dabonam papildus stundu un ejam gulēt. That's it. :D

11:13 pm

"Ir cilvēki, kuru vērtību nevar izteikt naudā. Un tu esi viens no tiem."
Citā dzīvē mēs būtu ideāls pāris. Šajā dzīvē, pēc tam, kad viņš ir tērējies, lai atbrauktu uz manu izlaidumu un arī tepat Latvijā.. viņš jautā, kad braukšu pie viņa un paziņo, ka pats nopirks man biļeti. Man neļaus neko, pat ne daļēji atmaksāt. Būtu jāpriecājas par izdevību, zinu, bet ir tik dīvaini būt tik īpašai. Kad džeks pasaka, ka biļetes ir nenormāli dārgas, ka būs grūti dabūt naudu, bet tomēr to izdarīs. Kad var pat viņa balsī just, cik daudz es viņam nozīmēju... Tiešām žēl brīžiem, ka tas nav šajā dzīvē. Viņš ir gandrīz ideāls, kā nekā.
Powered by Sviesta Ciba