Pusstundas attālumā.
Šīs attiecības pozitīvi mani ietekmē. Papildus visam tam, kas parasti ir pluss, ideāli ir tas, ka tagad es vismaz reizi dažās dienās braucu padsmit kilometrus ar riteni. Tb, ja agrāk bija tā, ka "varētu aiziet ar riteni izbraukt.. ai, besis", tad tagad ir pazudusi problēma ar saņemšanos tiešām iet braukt. Perfekti - i sportiņš, i svaigs gaiss, i tikšanās. Pat negribas, lai viņš braukā uz pilsētu, jo patīk tas, ka atsāku sportot kaut cik. Murr, un viņš ir tiešām foršs. ^^

Ps. Heh, tas jau nekas, ka šovakar braucu pēc puspudeles vīna izdzeršanas... :D Dīvaini - ar braukšanu tikpat kā problēmu nebija, a vot galā to, ka gluži skaidrā neesmu, viņš gan ātri uzķēra. :D