Protams jau, ka SoftDB pat piekususi, miegaina un izsalkusi iet braukt ar riteni. Kontā 2,5 h stundas, šķietami bezgalīgs asfalts un varavīksne. Bija arī apokaliptiskās debesis [tās, oranžās un bezmākoņainās, t.i., kad ir viena liela bezrobežu mākoņu masa] un tikšana lietū [par laimi, 3 kvartālus no mājām]. Jā, tgd es zinu, kāda ir sajūta pirms lietus.
Iekāpjot dušā, man bija spēks tikai nostāvēt zem ūdens strūklas. Procesa gaitā kļuva labāk un jau varēju kaut cik pakustēties. Tagad ir pavisam labi [salīdzinoši].
Uz rītdienu dafiga viskaut kas jādara, galvenokārt, jāizpilda pagājušā gada vēstures eksāmens. Kā es to izdarīšu, nezinu. Vēl jāpaspēj paēst [pirmo reizi šodien, ja neskaita 1 brokastu cīsiņu un 2 cepumiņus dienas gaitā [nepārspīlēju]; brīnos, kā vēl neesmu no kājām nogāzusies un turklāt spēju nomīties to gaisa gabalu] un iet gulēt, jo jāceļas, kā izrādās, būs nieka 2 stundiņas agrāk. ^^ Bet nekas, man jādabū laba matemātika.

Nez kāpēc, bet nogurums nav palicis lielāks. Toties gulēt gan gribuuu.