What does not kill you, makes you stronger.

June 1st, 2009

07:45 am - Gulēt - 3. deklinācija.

Omg. Nepietiek vēl ar to, ka naktī pirms eksāmena tāpat vairāk kā 3 stundas deldēju matraci, mēģinot aizmigt visās iespējamās un uz beigām arī neiespējamās pōzās, jo tomēr sirdsapziņa moka... Bet vēl plkst. 3:53 pēc istabas laika ārā aiz loga sākas kaut kāda episka vārnu un kaiju kauja. Vismaz tā izklausījās, jo troksnis bija ārprātīgs, kaijām mēģinot pārbļaut vārnas un otrādi. Kaķu koris nobāl šitā vājprāta priekšā. Taču logu vērt ciet arī nevar, tā jau gaisa nav. [Starp citu, es nepārspīlēju. Nekad iepriekš nebiju kko tādu redzējusi/dzirdējusi, bet virs pagalma offic šaudījās kkādi miksēti vārnu un kaiju bari. Kaijas toč, vārnas pēc balsīm. Izskatījās, ka pa vidu vēl kkādi mini-putni, bet nu whatever. Neesmu ornitolōgs.]
Ņemot vērā, ka nākamajās 5 dienās ir 4 eksāmeni, šī būs smaga nedēļa, jo katru nakti stāv priekšā besīšanās, ka jāguļ, jo ir eksāmens. Labprātāk jau es tās naktis pavadītu nomodā vai nu kaut kur kopā ar kādu vai vismaz rakstot uz palodzes ar mūziku ausīs. Atkārtošos, bet - gribu mācēt aizmigt, kamōn, nu cik var!!! X_x

04:25 pm

Nu fāāāk, šito eksāmenu es arī nočakarēju - nočammājos ar analīzes daļu pamatīgi un pārspriedumu nepareizi uzrakstīju. Piesist sevi gribas. Aiz škrobes ieslēgšu mūziku un izdzeršu latu. sirdsapziņai vieglāk kļūs, jo labot šito, tāpat kā angļu valodas runāšanu, vairs nevar. Vienīgi jācer, ka labotājs būs labsirdīgs. Un galvenais - matemātiku nedrīkst nočakarēt. 

Rozītes un skūpsta vietā bija sen aizdotās grāmatas atdošana. Nu vismaz pats atcerējās. Toties tgd vairs nebūs iemesla tāpat vien satikties kaut kad. Bet varētu pēc kāda laiciņa.. moš ilgāka laika satikties. Es tomēr gribu zināt, vai viņš man sameloja. Bet par šodienu - tajā brīdī, kad viņš atdeva grāmatu, bija tāds skatiens un neērta kkāda sekundes daļa, it kā kaut kā pietrūktu, bet nu ok. Viss ir labi, viss ir labi, viss ir labi. Viņiem ir labi un man arī.

Esmu nogurusi. Praktiski negulētā nakts, eksāmens un papēži dara savu.

10:07 pm

Protams jau, ka SoftDB pat piekususi, miegaina un izsalkusi iet braukt ar riteni. Kontā 2,5 h stundas, šķietami bezgalīgs asfalts un varavīksne. Bija arī apokaliptiskās debesis [tās, oranžās un bezmākoņainās, t.i., kad ir viena liela bezrobežu mākoņu masa] un tikšana lietū [par laimi, 3 kvartālus no mājām]. Jā, tgd es zinu, kāda ir sajūta pirms lietus.
Iekāpjot dušā, man bija spēks tikai nostāvēt zem ūdens strūklas. Procesa gaitā kļuva labāk un jau varēju kaut cik pakustēties. Tagad ir pavisam labi [salīdzinoši].
Uz rītdienu dafiga viskaut kas jādara, galvenokārt, jāizpilda pagājušā gada vēstures eksāmens. Kā es to izdarīšu, nezinu. Vēl jāpaspēj paēst [pirmo reizi šodien, ja neskaita 1 brokastu cīsiņu un 2 cepumiņus dienas gaitā [nepārspīlēju]; brīnos, kā vēl neesmu no kājām nogāzusies un turklāt spēju nomīties to gaisa gabalu] un iet gulēt, jo jāceļas, kā izrādās, būs nieka 2 stundiņas agrāk. ^^ Bet nekas, man jādabū laba matemātika.

Nez kāpēc, bet nogurums nav palicis lielāks. Toties gulēt gan gribuuu.
Powered by Sviesta Ciba