Omg. SoftDB istabu tikko pāršķēla izmisuma un šoka pilns kliedziens. Es ieraudzīju, ka tikai 2 nedēļas, un būs cauri arī eksāmeni. Šī [nu nākamā, i mean] nedēļa, nākamā nedēļa, un VISS!

Un vēl:
Neizprotamais cilvēks joprojām nav kļuvis izprotams.
"tu taa, speciaali shitaa?
šitaadus textus ber araa"
Un man nav ne jausmas, ko viņš tāāādu manos tekstos saskatīja. Vēl jo vairāk - no manas puses līdz šitajam bija 4 posti. Pārskaitīju tikko vēl. Posti kā posti, manā stilā... O_o

Garīgais šobrīd totāli zem nulles. Gribas iet, ārdīties kaut kur, gribas kko darīt, gribas foršu kompāniju, un tai pat laikā gribas nedarīt neko, jo ķermenis tam nešķiet gatavs. Bet arī nosēdēt nevar. Gulēt vēl jo vairāk Ēh. Žēl, ka nav pareizo sakaru un kompāniju. Viena negribu. Tgd gaidu, kad mamma aizies uz pirti, lai var vismaz pie mūzikas izbļaustīties. Moš vēl uz Elvīti aiziešu. Beeeeesssiiiisss.

Ak, jā, un tomēr nav forši/patīkami būt vienai.