12:18 pmPamodos no tā, ka telefōns zvanīja, un tagad nepārtraukti galvā skan tā melōdija. Zvanītājs bija Edmis un, kā izrādās, viņš bija zvanījis divreiz. Tā zvana daļa, ko es jau dzirdēju, bija anormāli gara - moš viņam vajag no manis kaut ko? Nez, lai atsūta sms, es šobrīd negribu runāt. Ā, un vakar viņš uzrakstīja, ka ir jau nopircis biļeti. Tas joprojām ir nereāli - apzināties, ka manis dēļ džeks tā wnk ņem un atlido uz manu izlaidumu. Labi, ka mēs izrunājām, kas mūsu starpā ir 'n so on, jo citādi es laikam nebūtu jautājusi viņam.Pēdējais zvans - man ir sajūta, ka nupat jau sāku mazliet apzināties, ko nozīmē skolas beigas. Vienīgi palagu par šito tēmu drukāt šobrīd nejūtos īsti spējīga. Prieks par vakardienas pasēdēšanu ar klasi. Tas tikai vēlreiz apstiprināja to, ka šī klase ir labākā, kas man ir bijusi. Un es beidzot uzzināju, kas notika ar manu un Lauru. :D Diez Māra ideja par dāču vēl ir spēkā..? :D Kādas pāris sekundes pēc pamošanās izdomāju, ka jāceļas un jāpajautā viņam. Vakar tāpat neko tikpat kā nedzēru - gribu vēl! :D |
What does not kill you, makes you stronger.
May 23rd, 2009
12:45 pm - aučUn vēl es tikko piecēlos un izmetu loku pa dzīvokli mazliet vairāk nekā tikai 3 soļus no gultas līdz datōram. Omg, sāp visas maliņas. Mistiskākā sāpe - muguras centrālā daļa abās pusēs mugurkaulam. x_x |
06:17 pmOmg. SoftDB istabu tikko pāršķēla izmisuma un šoka pilns kliedziens. Es ieraudzīju, ka tikai 2 nedēļas, un būs cauri arī eksāmeni. Šī [nu nākamā, i mean] nedēļa, nākamā nedēļa, un VISS!Un vēl: Neizprotamais cilvēks joprojām nav kļuvis izprotams. "tu taa, speciaali shitaa? šitaadus textus ber araa" Un man nav ne jausmas, ko viņš tāāādu manos tekstos saskatīja. Vēl jo vairāk - no manas puses līdz šitajam bija 4 posti. Pārskaitīju tikko vēl. Posti kā posti, manā stilā... O_o Garīgais šobrīd totāli zem nulles. Gribas iet, ārdīties kaut kur, gribas kko darīt, gribas foršu kompāniju, un tai pat laikā gribas nedarīt neko, jo ķermenis tam nešķiet gatavs. Bet arī nosēdēt nevar. Gulēt vēl jo vairāk Ēh. Žēl, ka nav pareizo sakaru un kompāniju. Viena negribu. Tgd gaidu, kad mamma aizies uz pirti, lai var vismaz pie mūzikas izbļaustīties. Moš vēl uz Elvīti aiziešu. Beeeeesssiiiisss. Ak, jā, un tomēr nav forši/patīkami būt vienai. |
07:42 pmĀaaa, kāāāādas atmiņas! ^^ Tikko atradu aizvēsturisko spēlīti Dave, ko kkad seeen seeen, pirms gadiem 7-8 vismaz gāju uz bibliotēkas lasītavu spēlēt bezmaz vai katru dienu. Mums mājās datōra nebija, un lasītavā bija laikam kkāda neliela summa vai arī par velti varēja datōru izmantot. Vot nu es tur gāju un spēlēju to spēlīti. Tgd uzspēlēju atkal. Un kā par brīnumu, pakāsu pie tā paša 3. līmeņa, ko, atceros, nenormāli ilgi toreiz mocīju. Neatceros vienīgi, vai tad pabeidzu spēli [10 līmeņi], bet laikam jau jā, ja reiz pārstāju. Omg, cik tas bija sen un cik maz bērnam vajadzēja pilnai laimei! :D |
Powered by Sviesta Ciba