"Kā iet?" - "Plus mīnus turos."
Debīlā filma uzvedināja mani uz depresīvajām pārdomām, tāpēc steidzami nomainīju lokācijas vietu no dīvāna uz datōrkrēslu, lai izrakstītos un nomierinātos. Savāktos. ---

Neciešu brīžus, kad izlien nostaļģiskā lupata. Neciešu brīžus, kad atceros, kā viss bija. Neciešu brīžus, kad skatos uz viņu un saprotu, ka nekā vairs nav. Neciešu brīžus, kad viņš aiziet, ne brīdi pat nepaskatoties. Man nav ne mazāko tiesību vēlēties, lai būtu savādāk, žēloties vai pārmest, bet es neciešu šķiršanos no viņa. Periōdiski uznāk apziņa, ka neesmu tikusi tam pāri, kaut liekas, ka vismaz morālajā līmenī viss ir +/- ok. Ir stulbi sēdēt koncertā, kad skan graujoši skaļa mūzika, un nedzirdēt neko no tās... atcerēties viņu... Ķermenis atceras, prāts cenšas aizmirst. Un tādos vakaros kā šis tas viss nāk ārā. Ilgi nebiju raudājusi.

Tagad es gribu vai nu braukt vai skriet, vai mīties, bet jebko, kas radītu kustības ilūziju, un jo ātrāku, jo labāk. Jebko, kas vismaz uz brīdi ļautu domāt, ka viss ir palicis pagātnē, bet es kustos prom no tā. Jebko, kas man ļautu aizbēgt. Bēgšana nav pareizais risinājums, bet es neesmu pietiekami stipra, lai varētu savādāk. Ļaujiet man aizbēgt. Lūdzu. Vai ļaujiet man atgriezties. Es nevaru būt pa vidu. Šitajā purvā es vai nu nosmakšu, vai nosalšu viena, vai noslīkšu asarās. Neviens nav manu asaru vērts, bet tie, kas ir, neliks man raudāt. - Labi, lai nu būtu. Jā, labi, viņš nav īstais and so on, bet viņš ir par dziļu un es nevaru beigt mīlēt. Nē, tā nav mīlestība, tas ir jaunības maksimālisms. Tam tā jābūt. Tas pāries. Tam jāpāriet. Kādreiz. Es mocu sevi, bet savādāk es nevaru. Es nevaru aizmirst, aiziet un vienaldzīgi noskatīties uz visu. Ir man tāda mazohistiska tieksme kā neprasme dzīvot tālāk. Nē, es dzīvoju tālāk, es daru tā, kā viņš teica. Bet viņa vārdi par dzīvošanu tālāk tādos brīžos vienmēr atskan manā galvā atkal un atkal. Un sākas viss no gala. Un es nevaru darīt tā, kā viņš teica. Jo atkal un atkal atceros, kā viņš to teica... Viņa čukstu manā ausī... Viņa glāstu... Es nevaru.