Kaķim zem astes.
Pff, riebjas šitais, ka, tiklīdz cilvēkam ir vara, tā viņš domā, ka ir visvarens, izturas pret pārējiem kā pret niecību, neuzklausa jautājumu pēc būtības... Pretīgi paliek. Es par viena fōruma administrācijas pārstāvjiem. Privātā vēstulē uzdodu pieklājīgi noformētu jautājumu, a man atbild, it kā es būtu kkāda garīgi atpalikusi un vēl jautājumu sagroza tā, kā tas nebija domāts. Acīmredzot, atbildēt būs bezjēdzīgi. Tomēr konkrētajā jomā jūtos pietiekami kompetenta, lai uzskatītu, ka viņi tomēr bišķi neobjektīvi bija. [Bet vsp, pateikt, ka visi darbi ir pilnīgi bez jebkādas māklsinieciskās vērtības - kā man paskaidroja - tas ir tā, kad bilde nav iegūta wnk tāpat nospiežot podziņu, bet ir piedomāts par gaismām, kompozīciju, asumu - visi bez izņēmuma - ir aizvainojoši, zinot to, kā es čakarējos ar to bildi un cik reizes pārtaisīju, lai būtu labi. Ok, pārējie darbi bija +/- vienkārši, bet man un vēl vienam citam pat sižets bija. Grr.] Manas domas par viņiem ir krietni pabojātas. Pārāk viegli kļūt lepnam, un pārāk grūti lepnumu pārvarēt.