What does not kill you, makes you stronger.

April 7th, 2009

12:51 am - "I'm for real, I feel what only I can feel."

Ārprātā sen mati nebija smaržojuši pēc svaiga gaisa. Foršas tādas vakara pastaigas. :D Turklāt, ņemot vērā nogurumu, pastāv visai liela varbūtība, ka ar iemigšanu šovakar tik lielu problēmu kā parasti nebūs. Un tas būtu ļoti jauki, jo piebesījušas pēdējā laika gultā-galvā-lienošās domas. Jāaiziet uz virtuvi, jāsadabū standarta tēja un tad gulēt. Gulēt.

03:31 pm - "Gonna freak out, let it go."

Aiz ilgām pēc mašīnas piekritu šon tēti pa darīšanām izvadāt. Visas braukāšanās starpā sanāca pabūt dārzā. Tā nu kamēr tētis dārzā kko ar žagariem čakarējos, es pa kluso uzšmaucu augšā paskatīties, vai nav kas piekopjams palicis. Pa kluso tāpēc, lai tētis nesāk vēl kādas replikas izteikt. Pietika jau ar to, kādā viņš balsī jautāja, vai tiešām es vēl neesmu bijusi dārzā pēc ziemas. Tā nu mūsu kontā ir 2 līdz galam neizdzertas lielās ledustējas, košļene, mans lūpu balzāms, ko viņš salauza, mēģinot izprast attaisīšanas mehānismu [:D], sildītājs uz grīdas un no virtuves krūzīte un nazis. Prieks, ka mēs tādi tīrīgi bijām un nokopām aiz sevis. Vismaz es paspēju sildītāju iebāzt kastē un kopā ar pudelēm nobāzt stūrī, kā arī nonest lejā to, kas nesams, tieši laikā, lai tētis neko nepamanītu. 
Visā visumā vienīgās emōcijas - žēlums, ka tik forši/jautri/ekstrēmi vairs nebūs. 

04:17 pm

Whoops. Digitālā objektīvs pēc izslēgšanas vairs netaisās pilnībā ciet. Nu I mean, viena no tām divām plāksnītēm ir iesprūdusi, un I have no fucking idea, kā tas dabūts gatavs, jo tādu es viņu izvilku no somas. Un vēl ļoti minimāli iebuktēts. It kā soma jauna, tik daudz visāda stuff vēl nebija sabāzts... 

11:29 pm - Kaķim zem astes.

Pff, riebjas šitais, ka, tiklīdz cilvēkam ir vara, tā viņš domā, ka ir visvarens, izturas pret pārējiem kā pret niecību, neuzklausa jautājumu pēc būtības... Pretīgi paliek. Es par viena fōruma administrācijas pārstāvjiem. Privātā vēstulē uzdodu pieklājīgi noformētu jautājumu, a man atbild, it kā es būtu kkāda garīgi atpalikusi un vēl jautājumu sagroza tā, kā tas nebija domāts. Acīmredzot, atbildēt būs bezjēdzīgi. Tomēr konkrētajā jomā jūtos pietiekami kompetenta, lai uzskatītu, ka viņi tomēr bišķi neobjektīvi bija. [Bet vsp, pateikt, ka visi darbi ir pilnīgi bez jebkādas māklsinieciskās vērtības - kā man paskaidroja - tas ir tā, kad bilde nav iegūta wnk tāpat nospiežot podziņu, bet ir piedomāts par gaismām, kompozīciju, asumu - visi bez izņēmuma - ir aizvainojoši, zinot to, kā es čakarējos ar to bildi un cik reizes pārtaisīju, lai būtu labi. Ok, pārējie darbi bija +/- vienkārši, bet man un vēl vienam citam pat sižets bija. Grr.] Manas domas par viņiem ir krietni pabojātas. Pārāk viegli kļūt lepnam, un pārāk grūti lepnumu pārvarēt.

Yeah, jau atkal jūtu savas kājas. Man pat ir zināmas aizdomas, ka krosu noskreit šogad būs vieglāk. A vsp jautrība sākas faktā, ka rīt ir agri jāceļas. Ļoti agri. Tāpēc es [kā parasti] iešu uz virtuvi un tad gulēt.
Powered by Sviesta Ciba