Vēlās nakts stundās es mēdzu skatīties ārā pa logu un domāt, kur gan dodas retie, vientuļie stāvi. Kāpēc viņi vispār kaut kur iet? Tādas pašas domas uzmācas, kad pret rīta pusi sanāk būt pie stūres, biežāk mājupceļā - un tad es domāju par mašīnām, par tiem, kas brauc. Vai viņi savu zirgu, tāpat kā es, dzen uz māju pusi... vai tieši otrādi? Un tad es iedomājos, ka varbūt tieši tobrīd kāds to pašu domā par mani. Mūsu dzīves tomēr rit tik dažādi.