Tur jau tā lieta, ka man pašai šitais viss neliekas nekas ne īpašs, ne sāpīgs, ne vēl sazin kāds. Es varētu arī nebraukt katru nedēļu mājās mierīgi. Bet kā iedomājos, kā viņiem ir, tā gan sūdīgi paliek. Nu un mums nav nekādas īpaši tuvās attiecības ar vecākiem vairs nav, so, arī nekādi sirsnīgie brīži nav, kamēr esmu mājās. Eh, esmu viens slikts cilvēks.