Nav ko darīt. Varētu lēnām iet dušā un sākt taisīties vakara pasākumam - mazās pamatskolas [manā gadījumā, 3.-6. klase] Latvijā esošo un tiekošo klasesbiedru tikšanās. Mazliet nepatīkama nojauta, ka neies izcili jautri, jo tur man patiešām nebūs neviena, ar ko turēties kopā. Tā laika labākā draudzene, kā rādās, nebūs, bet, arī ja būtu, tas neko daudz nedotu, jo tur kontakts sen jau kā pazudis. Jūtu, ka daudz smēķēšu, tad vismaz atrašanās vienai neizskatās tik traģiska. :D Vēl, protams, mierina doma, ka braucu ar auto, respektīvi, jebkurā brīdī varu tīties prom... Kad apniks mana asocialitāte.