Nu jā, vēl šodien biju jūrā ar vecākiem. Nebūtu tur bijušas tās aļģes vai arī tik maz cilvēku, man būtu paticis labāk. Ir man tāda stulba fōbija peldoties, ka man virsū līķi uzskalos vai arī ka kaut kam tādam uzkāpšu. Tāpēc arī kaut kā ne visai patīk peldēt vienai, cenšos būt blakus kaut vai svešai kompānijai, ka tik cilvēki. Pazīstamā kompānijā jau, protams, ir foršāk, bet tādas ekstras ir reti pieejamas. Lai vai kā, braucot atpakaļ uz Jelgavu, uztaisīju manevru, no kura man patiešām dūša papēžos saskrēja. Latgalē pa tām apdzīšanām uz šosejas i to drošāk jutos... Vpročem, braucu pa Kauguriem, izgriežas man tieši priekšā viens no pagalma, es šamajam eju garām un pretī nez no kurienes uzrodas cita mašīna. A ko es, gāzi grīdā un spraugā  starp apdzīto un pretīmbraucošo iekšā. Whew, bet tas tomēr bija adrenalīniņš. Labi, ka Volvō ir jaudīgāks motōrs, ar Audjiku laikam neko tādu nemēģinātu nemaz. Taču viss ir labs, kas labi beidzas.