Līdz ar divu jaunu krekliņu nopirkšanu šovakar es beidzot sapratu, ka tā ir mana mīļākā krāsa - koši tirkīzzila. Gadiem kaut kā dzīvoju ar pārliecību, ka nav man ne mīļākās krāsas, ne kā cita, ko parasti lieto vārdu savienojumā "mīļākais/-kā ...". Pavisam nesen tikai noformulējās arī mīļākie ziedi - baltas lilijas - un smarža - laikam greifrūtu. Iesāku jaunu dušas želeju ar greifrūtiem un vienkārši dievinu to smaržu. Bet par krāsu turpinot, saskaitīju, ka skapī ir tikai septiņi apģērbgabali tādā krāsā, kā arī mīļākie auskari. Gribētos vairāk, un izskatās, ka uz to arī eju. Tagad jau apzināti. Un vēl jau kādus divus gadus gribu istabas sienas pārkrāsot tirkīzzilas. Šobrīd istaba ir rōzā, un tāda ir jau vairāk kā divpadsmit gadus. Džīz, iedomājos, kāds svaigums istabā būtu, ja tomēr pārkrāsotu sienas.

 Tā tomēr ir viena skaista krāsa. Un šī gada krāsa, btw.